IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Ps. 138:1-3, 7-8
PĀRDOMAS
Ir viegli pateikties Dievam, kad Viņš atbild uz mūsu lūgšanām tā, kā mēs to cerējām. Kā atbildi uz to mēs no sirds pievienojamies ķēniņam Dāvidam, lai slavētu Dieva cildeno Vārdu, lai pateiktos un slavētu Viņu par atbildētajām lūgšanām, jo, iespējams, kāds no mums ir piedzīvojis veiksmīgi pārciestu operāciju, tuvinieku atveseļošanos, varbūt Dievs ir atbildējis uz mūsu lūgšanām arī kādā citā veidā, kā rezultātā mūsu dvēseles spēks ir pieaudzis, cerība virmo gaisā un ticība – stiprināta.
Taču, kas notiek tad, kad Dievs neatbild uz mūsu lūgšanām tā, kā to cerējām? Mēs lūdzamies un lūdzamies, bet Dievs tomēr nedod ilgoto atbildi. Kur ir Dievs, kad mirst mīļotais cilvēks, slimība neatkāpjas, vai piedzīvojam katrs savus pārbaudījumus, ciešam no kārībām? Kur tad ir Dievs? Turpat cilvēkam blakus un cieš kopā ar savu radību, kopā ar Viņa bērniem. Vai Viņš uzklausa mūsu lūgšanas, kā pats apsolīja? Uzklausa! Un tomēr, kā mēs varam slavēt Dievu, kad Viņš, šķietami, klusē? Arī šādās reizēs mūsu slavēšana turpinās, tikai tā iegūst citu formu. Mūsu slavēšana neskan ar dziesmām un gavilēm, bet tā pārveidojas paklausīgā padevībā Dieva gribai un Viņa prātam. Tā izpaužas kā pazemīga uzticēšanās Dievam.
Tajā naktī, kad mūsu Kungs Jēzus Kristus tapa nodots, Viņš pavadīja laiku lūgšanā ar savu Tēvu. Pievērsīsim uzmanību, Jēzus netikai lūdza, lai Viņam nevajadzētu dzert to ciešanu biķeri, kas Viņu sagaidīja – Dieva dusmu biķeri pret cilvēka grēku, arī pret mūsu grēku – bet arī lai Viņa Tēva griba piepildās: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lk. 22:42) Pat eņģeļa stiprināts, mūsu Pestītājs un Glābējs turpināja lūgt tik lielās ciešanās, ka Viņa sviedri “kā asins lāses pilēja uz zemi” (Lk. 22:44). Biķeris nepagāja garām. Jēzus tika arestēts un notiesāts uz nāvi. Nevainīgo Dieva Dēlu pienagloja pie krusta Golgātā, tādā veidā iztukšojot briesmīgo ciešanu un dusmu biķeri mūsu vietā.
Neilgi pirms savas nāves, Jēzus lūdza: “Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi.” (Jņ. 17:1) Dēls vēlējās Tēva godību, un Viņa debesu Tēva slavēšana pārveidojās pakļautībā Viņa Tēva gribai; Viņš kļuva “paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filip. 2:8) Krustā Jēzus piepildīja Viņa Tēva mērķi – mūsu pestīšanu.
Jēzus nāvē un augšāmcelšanā mūsu grēki mums ir piedoti. Jebkādās dzīves briesmās mēs saņemam spēku slavēt mūsu debesu Tēvu, jo Kristībā esam pieņemti kā Dieva mīļie dēli un meitas, kurus Viņš stiprina ar Viņa Dēla Svēto Vakarēdienu. Sauksim aiz prieka un dziedāsim Dievam slavu, kad uz mūsu lūgšanām Viņš atbild, kā cerējām, bet, ja atbildes nav tādas, kā cerējām, lai mūsu slavēšana pārtop paļāvībā uz Dievu un pārdomāsim to pestīšanas un mūžīgās dzīvības godību, kuru Jēzus, caur krustu, pienesa Tēvam, lai dāvinātu to mums. Pazemīgā paļāvībā liksim sevi Tēva rokās, jo “Tas Kungs to darīs manas glābšanas labā! Tava žēlastība, Kungs, paliek mūžīgi! Neatstāj Savu roku darbu!” (Ps. 138:8)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, Tu esi pavēlējis mums lūgt un apsolīji uzklausīt mūsu lūgšanas. Kad Tu atbildi uz tām tā, kā mēs to ceram, pieņem mūsu gaviļpilno slavēšanu un pateicību. Un, kad, saskaņā ar Tavu žēlīgo prātu, Tu atbildi veidos, kādos mēs necerējām, caur Tavu Svēto Garu, pievērs mūsu sirdis un prātus mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus dzīvei, lai mūsu slavēšana pārtaptu pazemīgā paļāvībā uz Tevi. Jēzus dēļ, piedod mums visus mūsu grēkus un piepildi Tavu prātu mūsu dzīvēs, jo Tava nemainīgā mīlestība ir mūžīga.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 308 - Allaž savā sirdī lasu (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 352. lpp.)
