IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Lk. 18:1-8
Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi. “Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja. Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku. Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu, taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit mani vaigā. Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies? Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”
PĀRDOMAS
Dažkārt krīzes strauji tuvojas to priecīgam, bēdīgam vai zaudējumu pilnam noslēgumam. Apstākļi mainās tik ātri, ka mums, dažkārt, neatliek laika pārdomāt notiekošo, un tā ir nogurdinoša pieredze.
Tikpat nogurdinoša ir krīze, kas turpinās nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ilgi: ilgstoša slimība, cīņa ar atkarību mūža garumā, nogurdinošie atjaunošanas darbi pēc katastrofām, un tas viss ģimenes, nodarbinātības un finansiālo problēmu pavadībā. Piedzīvojot ilgtermiņa krīzes, mēs lūdzamies un meklējam atbildes, dažreiz, tās neatrodot un kļūstot mazdūšīgi. Dienām aizejot, mēs varam sākt šaubīties par to vai Dievs vispār uzklausa mūsu lūgšanas.
Mūsu Kungs Jēzus Kristus zin, ka varam kļūt mazdūšīgi, tāpēc šodien Viņš mums stāsta līdzību, pamācot, lai vienmēr lūdzam Dievu un nezaudējam drosmi (Lk. 18:1). Šajā līdzībā atraitne, kas meklē juridisku palīdzību, attēlo lūdzošu ticīgo, bet netaisnais tiesnesis, "kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja", ļoti neparastā veidā, attēlo Dievu. Mēs gandrīz varam paredzēt šo abu tēlu tikšanās iznākumu. Kā no šāda tiesneša tēla var gaidīt kādu taisnīgu un labvēlīgu spriedumu? Jēzus stāstījumā atraitne lūdz pēc taisnīguma pret viņas pretinieku, pret kādu, kurš viņai kaut kādā veidā ir nodarījis pāri. Tiesnesis sākotnēji atsakās palīdzēt atraitnei, taču tik viegli viņa nezaudē drosmi. Atraitne seko tiesnesim, sacīdama: "iztiesā manu lietu pret manu pretinieku." (Lk. 18:3) Viņa visu laiku ar savu lūgumu nāk pie tiesneša. Mēs varam iedomāties, kā dienas laikā viņa parādās tiesneša tiesas krēsla priekšā un naktīs dauzās pie viņa nama durvīm. Visbeidzot, tiesnesis piekāpjas, kaut arī pats atzīst: "es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu" (Lk. 18:4) Atraitnes neatlaidīgie lūgumi tiesnesi ir nogurdinājuši, un viņš izlemj atraitnes lietu viņai par labu.
Šajā neatlaidīgajā atraitnē, kura bija nelokāma savos lūgumos pēc palīdzības un taisnīguma - pat kaitinoša - Jēzus mums dāvā paraugu kā attīstīt mūsu pašu ikdienas lūgšanas paradumu. Šāds izcils paraugs ir noderīgs, taču Jēzus mums dāvā daudz vairāk par to. Kaut arī līdzībā esošais tiesnesis ir ar nelietīguma pieskaņu, Svētais Dievs, kuram mēs lūdzamies, nekādā veidā nav līdzīgs šim netaisnajam tiesnesim, un to Jēzus arī apliecina, sacīdams: “Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies? Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri.” (Lk. 18:7-8) Dievs, kurš vienmēr dzird mūsu lūgšanas, zin un rūpējas pat par vissīkākām lietām, ko mēs Viņam lūgšanās uzticam. Viņš ir mīlošs debesu Tēvs, kurš aicina mūs lūgties un cītīgi uzklausa mūsu lūgumus. Dievs mums deva Viņa dievišķo taisnīgumu, kas tika apmierināta ar Jēzus nāvi pie krusta. Kristībā atpirkti no grēka, nāves un velna, un grēksūdzē saņēmuši Dieva piedošanu, mēs kļūstam par Dieva izredzētajiem, par Viņa izredzēto tautu. Tā kā Viņa mīlestība ir neatlaidīga, tā arī mēs paļaujamies, ka Viņš dzird mūsu neatlaidīgās lūgšanas: “Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.” (Ebr. 4:16)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es
ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, kad mēs zaudējam drosmi savās lūgšanās, stiprini mūs ar Tavu Svēto Garu un Tavu Vārdu. Tu esi aicinājis mūs lūgt, apsolīji mūs uzklausīt un atbildēt. Pastāvīgā lūgšanā, ved mūs Tava debesu troņa priekšā, pārliecībā par Tavu žēlastību un mīlošo gādību. Uzklausi, ko lūdzam, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus dēļ, tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu
Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs
prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod
mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem
parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 586a - Kungs, paliec klāt (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 652. lpp.)
