IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mt. 26:36-39
Tad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un sacīja: “Sēdieties tepat, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” Viņš ņēma līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus. Tad viņš sāka bēdāties un baiļoties. Viņš tiem sacīja: “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!” Un, nedaudz tālāk pagājis, viņš krita uz sava vaiga un lūdza: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.”
PĀRDOMAS
"Tavs prāts, lai notiek..." Mēs pazīstam šo mierinošo un pazīstamo "Mūsu Tēvs" lūgšanas lūgumu, tomēr slimību vai citu sarežģītu apstākļu laikā, mēs, iespējams, vilcināmies lūgt Dievu šajos konkrētajos vārdos. Daži cilvēki varētu ieraudzīt šos vārdus kā bezcerīgu papildinājumu izmisīgam lūgumam pēc palīdzības vai dziedināšanas. Kādam šīs lūgšanas laikā varētu likties, ka viņi tikai pievieno kādu piebildi ar domu: "Kungs, es ceru, ka Tu to izdarīsi, bet man bail, ka Tu to nedarīsi."
Šis lūgums, ko mūsu Kungs Jēzus Kristus mums ir dāvājis, nav paverdzinošu šaubu lūgšana. Lūdzot, “Tavs prāts, lai notiek”, mēs piepildam Jēzus pavēli, kuru Viņš deva Mateja evaņģēlijā: “Tādēļ lūdziet tā: [..].” (Mt. 6:9) Jēzus pats iemiesoja šīs lūgšanas vārdus. Viņš dzīvoja saskaņā ar tiem vārdiem, kurus mācīja. Naktī, kad viņu nodeva, Jēzus lūdza Getzemenē. Līdz nāvei satriekts ciešanās, Viņš "krita uz sava vaiga un lūdza: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.”" (Mt. 26:39) Jēzus zināja, kas Viņu nākotnē sagaida. Viņš zināja, ko no Viņa kā no Dēla pieprasa paklausība Tēva gribai, tāpēc Jēzus bez vilcināšanās nesa savu lūgumu Tēva priekšā: "ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām!"
Jēzus lūdza, lai Viņam nebūtu jādzer biedējošo ciešanu un Dieva dusmu kausu, ko izraisījis grēks, bet tad, savu lūgumu noslēdzis, Jēzus nodeva savu gribu Viņa Tēva gribai: "Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu." Lūgšanu noslēdzis, Jēzus stājās pretī Viņa nodevējam un rīta agrumā ņēma savu krustu mūsu pestīšanai. Pie šī krusta pienaglots, Viņš iztukšoja Dieva dusmu kausu, lai tajā vairs nebūtu nekā, ko būtu jādzer mums. Jēzus piepildīja Tēva gribu.
“Tavs prāts, lai notiek...” nav šaubu lūgšana. Šajos vārdos mēs lūdzam, lai Dievs pievērš Viņa svēto prātu mūsu lūgšanām un mūsu dzīvēm; lai Viņš kļūst par mūsu lielo, sargājošu patvērumu. Lielajā katehismā mūsu ticības tēvs Dr. Mārtiņš Luters rakstīja, ka kristieši, apbruņoti ar šo lūgšanu, kļūst par mūri, pret ko velns un visi ienaidnieki atsitas un iet bojā. (Lielais Katehisms, III. Par lūgšanu, 69. punkts - Vienprātības grāmata. Rīga: LMF, 2012. 429. lpp.) Dieva prāts kā cietoksnis ieskauj mūsu dzīves un lūgšanas. Mēs ne vienmēr zinām, “kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām. Un tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tādēļ ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem.” (Rom. 8: 26–27) Dieva prāts no visām pusēm ieskauj mūsu bezpalīdzīgo klupšanu grēkā un lūgšanas, ko Viņam uzticam.
"Tavs prāts, lai notiek..." Šie vārdi nav vājuma vai šaubu lūgšana, bet gan spēka lūgšana. Šie vārdi ir lūgums pēc cerības un stipras ticības, izteikti mīlošā Tēva priekšā, kurš saviem bērniem vēl tikai labu.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es
ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, kaut arī mēs domājam, ka zinām, kā mums ir labāk, un zinām, ko vēlamies, mēs tomēr nododam Tev savas lūgšanas pārliecībā, ka Tu piepildīsi Tavu svēto prātu arī mūsu dzīvēs. Kā mūsu Kungs Jēzus Kristus, mūsu pestīšanas labad ciešot krusta nāvi, lūdza, lai piepildītos Tavs prāts, tā arī iemāci mums vienmēr lūgt ne tā kā mēs gribam, bet tā kā Tu. Dāvā mums kā Taviem bērniem vēlēties to, ko vēlies Tu.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu
Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs
prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod
mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem
parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 386 - Mans Dievs, kaut savu vaigu slēpi (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 436. lpp.)
