IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mt. 14:22-33
Un Jēzus tūlīt lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli. Ļaudis atlaidis, viņš viens uzkāpa kalnā Dievu lūgt, un, vakaram nākot, viņš tur palika viens pats. Bet laiva bija jau vairākus stadijus tālu no krasta; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. Mācekļi, redzēdami viņu pa jūras virsu staigājam, izbijušies sauca: “Tas ir spoks!” – un kliedza no bailēm. Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!” Tad Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.” Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus. Bet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: “Kungs, glāb mani!” Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?” Viņi iekāpa laivā, un vējš norima. Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!”
PĀRDOMAS
Ir brīži, kad mēs savās lūgšanās sīki un smalki izklāstam savus lūgumus. Mēs lūdzam par sekmīgi īstenotām operācijām, ātru atveseļošanos, drošību mūsu dzīves vētrās vai finanšu pārbaudījumos. Mēs vēlamies, lai mūsu debesu Tēvs zin ikvienu sīkumu par mūsu cerībām un bailēm. Līdz ar psalma vārdiem, arī mēs varam teikt, ka lūdzamies: “kad sirds ir pilna” (Ps. 42:5) - no sirds pārpilnības. Tomēr ir arī tādas krīzes, kurās mēs nezinām, ko lūgt, jo nespējam skaidri domāt vai plānot savu nākotni. Iespējams, kāds ir piedzīvojis arī tādus pārbaudījumus, kuros nav spēka lūgt nedz psalmu vārdiem, nedz arī Kunga Jēzus mācīto lūgšanu "Mūsu Tēvs debesīs". Bēdas ir tik dziļas, bailes - tik stindzinošas, vai, varbūt, brīnumi - tik ļoti mūsu cerībai un izpratnei pāri stāvošas, ka nespējam ietērpt vārdos savus lūgumus, un kādā brīdī lūpas izdveš tikai īsu un izmisīgu lūgumu: “Kungs, palīdzi!”
Tomēr brīnišķīgākais ir tas, ka mēs varam lūgt pat šo īso lūgšanu pārliecībā par to, ka Jēzus to dzird un atbildēs uz to. Tieši to arī apustulis Pēteris iemācījās vētrainajā Galilejas jūrā. Brīnumainā kārtā pabarojis piecu tūkstošu cilvēku pūli, Jēzus sūtīja savus mācekļus pāri ezeram, paliekot krastā, lai pavadītu laiku ar debesu Tēvu lūgšanā. Kad Jēzus devās satikt savus mācekļus, vēji jau bija uzjundījuši viļņus un laiva lēnām turpināja savu bīstamo virzību uz priekšu. Agrā rīta tumsā, vēl pirms rītausmas, mācekļi iztālēm ieraudzīja kādu siluetu un nosprieda, ka redz spoku, nākam viņiem pretīm. Viņi izsaucās bailēs, līdz Jēzus viņus uzrunāja: "Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!" (Mt. 14:27) Taču Pēteris vēlējās vairāk pierādījumu. Viņš drosmīgi izaicināja savu Skolotāju, sacīdams: "Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu." (Mt. 14:28) Un Jēzus arī uzaicināja Pēteri stāties uz ūdens virsmas. Pēteris piesardzīgi izkāpa no laivas un veiksmīgi sāka savu ceļu pa ūdens virsmu, līdz pamanīja vēja saceltos viļņus, un, pārbijies, sāka grimt. Ja viņam būtu laiks pārdomām, Pēteris, iespējams, būtu apsvēris 32. psalma vārdus: “Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.” (Ps. 32:6) Tomēr viņš strauji grima, un nebija laika ilgam un rūpīgi formulētam lūgumam. Pēteris izkliedza vien īsu un izmisīgu lūgšanu: "Kungs, glāb mani!" Jēzus to dzirdēja un atbildēja, pastiepdams roku un izceldams savu mācekli drošībā.
Bez šī notikuma, Svētajos Rakstos ir aprakstīti arī daudzi citi, līdzīgi notikumi. Tuvojoties savai nāves stundai, Jēzus iejāja Jeruzālemē, kur priecīgais pūlis sveicināja Viņu ar viena vārda lūgšanas saucieniem “Ozianna!” Līdzīgi Pētera lūgšanai, arī šis ebreju valodas vārds ir “sauciens pēc atpestīšanas un izglābšanas.” Dažas dienas vēlāk, Lielajā Piektdienā, Jēzus tieši to arī piepildīja. Viņš atbildēja uz šīm īsām lūgšanām, mirstot pie krusta, lai glābtu mūs visus.
Tāpēc, kad mūs pārņem izmisuma viļņi vai grimstam bezcerīgās skumjās un sāpēs, pievienosimies pārbiedētajam māceklim un Pūpolu Svētdienas pūlim, lai sauktu savu lūgumu mūsu Pestītājam, kurš atdeva savu dzīvību par mums, kurš mūsu vietā stāv pretī mūsu pārbaudījumu draudošajiem viļņiem, lai klusinātu tos kā Kungs un Pavēlnieks. Ja vēlamies, varam izmantot vien dažus īsus vārdus, piemēram, no 119. psalma: “Es esmu Tavs, izglāb mani” (Ps. 119:94). Neatkarīgi no mūsu lūgšanas ilguma, Jēzus to dzirdēs, pastieps roku un izcels mūs Viņa mīlestības drošībā.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, mēs esam Tavi - izglāb mūs!
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 21 - Ozianna! Slavējiet (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 40. lpp.)
