20. diena: No dziļumiem

<<<Atpakaļ

IEVADS

Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.

LASĪJUMS ~ Ps. 130

No dziļumiem es piesaucu, Kungs, Tevi: 
"Ak, Kungs, klausi manu balsi,* 
Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!" 
 
Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt,* 
kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? 
 
Bet pie Tevis ir piedošana,* 
lai Tevi bīstas. 
 
Es gaidu uz To Kungu, 
mana dvēsele gaida,* 
es paļaujos uz Viņa vārdu. 
 
Mana dvēsele gaida uz To Kungu 
vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.* 
Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. 
 
Israēl, ceri uz To Kungu! 
Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība,* 
un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība, 
 
un Viņš atpestīs Israēlu* 
no visiem viņa noziegumiem.
 

PĀRDOMAS

Šīs dienas pārdomas ir par dziļumiem. No kādiem dziļumiem mēs saucam uz To Kungu? Zaudējumi, skumjas, slimības, trauksme, tuvinieka vai paša nāves gaidas var kļūt par šādiem dziļumiem, no kuriem mēs nevaram izbēgt. Neatkarīgi no izmisuma dziļuma, Dievs dzird mūsu saucienus un ir gatavs mūs piecelt. To mēs uzzinām no Svētajiem Rakstiem, kuri apliecina, ka Dievs, viscaur pasaules vēsturei, to vien dara.

Jāzeps, Vecās Derības patriarha Jēkaba iemīļotais dēls, saņēma no Dieva sapņus par nākotnes varas un autoritātes iemantošanu. Dusmās par šiem sapņiem, viņa brāļi iemeta Jāzepu dziļā bedrē - sausā akā. Vēlāk Jāzepu izcēla no akas kāds cits un Ēģiptē pārdeva verdzībā. Vēl pēc kāda laika viņš tur atkal nonāca cita veida bedrē - faraona cietumā. Un pat tur “Kungs bija ar Jāzepu un deva viņam savu žēlastību” (1. Moz. 39:21). Saskaņā ar Dieva žēlastību un nevainojamo laika izjūtu, Jāzeps tika atbrīvots un apveltīts ar to varu, kuru iepriekš Dievs viņam atklāja sapņos.

Pravietis Jona bēga no Tā Kunga, lai izvairītos no Dieva likuma un dziedējošās piedošanas sludināšanas Israēla ienaidniekiem. Lai atjaunotu savu nepiekāpīgo pravieti kalpošanā, Dievs pieļāva, ka Jonu izmest jūrā, kur liela zivs viņu norija. Jona lūdza no šīs gļotainās bedres, sacīdams: “Savā postā piesaucu Kungu, un viņš man atsaucās” (Jon. 2:3). Trešajā dienā Dievs izcēla Jonu no zivs vēdera uz sausu zemi, bet Ninives iedzīvotāji, pēc pravieša pasludinājuma, nožēloja savus grēkus.

Pravietis Daniēls bija trimdas israēlietis, kurš kalpoja mēdiešu ķēniņam Daīram, un tad, kad ķēniņš aizliedza Dieva pielūgšanu, Daniēls, uzticībā Israēla Dievam, tika notiesāts uz nāvi un iemests izsalkušu lauvu bedrē. Tad Dievs sūtīja Savu eņģeli šīs bedres dziļumos, lai aizvērtu lauvu mutes, bet Daniēls tika atbrīvots un atjaunots varas stāvoklī.

To, ko piedzīvoja Jāzeps, Jona un Daniēls, piedzīvoja arī mūsu Kungs Jēzus Kristus. Sastopoties ar nāvi, tāpat kā Jona, arī Jēzus cietumā lūdza savās bēdās. Līdzīgi Jāzepam arī Jēzus tika nodots un gūstīts. Tāpat kā Daniēls, arī Jēzus tika notiesāts uz nāvi, taču neviens eņģelis nenāca palīgā no debesīm, lai Viņu glābtu, jo tieši šī iemesla dēļ Jēzus ieradās šajā pasaulē - lai savā miesā pie krusta nestu visus mūsu grēkus. Mūsu vietā izciešot nāves sodu, Jēzus tika noņemts no krusta un aizzīmogots kapā - nāves bedrē. Un kā Jona tika atjaunots, tā arī Jēzus trešajā dienā tika uzmodināts no mirušajiem un paaugstināts, lai valdītu pie Tēva labās rokas. Visa vara debesīs un virs zemes, nu, ir dota Viņam. (Mt. 28:18)

Neatkarīgi no dziļumiem, kuros atrodamies, mūsu visuvarenais Pestītājs vienmēr ir ar mums. Viņš dzird mūsu lūgšanas un ar savu dziedinošo klātbūtni ir klātesošs arī mūsu pašu pārbaudījumu dziļumos. Kā senlaikos Viņš atjaunoja savus svētos, tā arī šodien, caur Vārdu un Sakramentiem, Viņš izceļ mūs no mūsu pašu pārbaudījumiem un, caur Kristus izcīnīto piedošanu un pestīšanu, piepilda Viņa žēlīgo prātu mūsu dzīvēs: “Bet visas žēlastības Dievs, kas Kristū Jēzū jūs aicinājis mūžīgajā godībā, pats atjaunos jūs pēc tam, kad īsu brīdi būsiet cietuši, darīs jūs nelokāmus, stiprus un nesatricināmus.” (1. Pēt. 5:10)

TICĪBAS APLIECĪBA

Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;

un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.

LŪGŠANA

Visuvarenais Dievs un Pestītāj, kad esam pazuduši izmisumā un šaubās, izdzirdi mūsu lūgšanas no tiem dziļumiem, kuros mēs atrodamies. Kā Tu reiz nokāpi nāves dziļumos mūsu pestīšanas labad, tā tagad nokāp arī manā tumsā. Kā Tu augšāmcēlies no nāves, lai dāvātu mums mūžīgo dzīvību, tā tagad piecel ar Tavu dziedinošo miera Vārdu. Piedod mums visus mūsu grēkus, atjauno un stiprini, lai varam Tev kalpot un pienest Tavam vārdam slavu mūžīgi.

"MŪSU TĒVS"

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.

DZIESMA

Dziesma Nr. 192 - Es dziļās bēdās saucu, Dievs (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 226.-227. lpp.)

 <<<Atpakaļ

 

Jauninājums #20: Lūgšanu cikli - Visu Svēto dienas novenna

Tuvojas Helovīns (Halovīns), kas ir Visu Svēto dienas priekšvakars, kuru svin 31. oktobra vakarā, vairākās pasaules valstīs, arī Latvijā. Ta...