IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Jņ. 1:1-5
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsā, un tumsa to nespēja satvert.
PĀRDOMAS
Spēcīga vētra var būt biedējoša, un vētra, kas plosās tumsā - vēl jo vairāk, jo mēdz gadīties, ka mājām vai pat visai pilsētai, pēkšņi, pārtrūkst elektrības padeve un iestājas auksta tumsa. Līdz ar nakts iestāšanos nāk arī bailes no nezināmā. Ne tikai bērnības bailes, piemēram, no briesmoņa skapī vai zem gultas, bet arī ļoti reāli un pamatoti pārdzīvojumi par zaudētiem tuviniekiem, bailes no laupīšanām vai no stipra vēja izraisītiem ēku postījumiem. Šādā tumsā pat mazākā gaisma var daudz ko mainīt: iedegta svece, lukturis, varbūt glābēju mašīnas spožās un mirdzošās signālugunis. Gaisma vienmēr dāvā cerību.
Pirmajā radīšanas dienā Dievs radīja gaismu, ierunājot to esībā, un Viņš zināja to, ko esam iemācījušies arī mēs mūsu pašu tumsas pieredzēs: "[..] Dievs redzēja gaismu, ka tā laba [..]" (1. Moz. 1:4). Tad Dievs nošķīra gaismu no tumsas, nodrošinot kārtību nakts un dienas ritējumā. Taču jaunizveidotā pasaule tika iegremdēta jauna veida tumsā - nevis mierīgā, atjaunojošā Dieva nakts tumsā, bet gan smagā grēka un nāves tumsā, ko ir radījusi cilvēku sacelšanās pret Radītāju: “cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tādēļ ka viņu darbi bija ļauni.” (Jņ. 3:19)
Taču Dievs tik un tā mīl savu radīto pasauli, un tāpēc sūtīja gaismu, bet šoreiz Sava Dēla Jēzus Kristus Personā - Vārdu, kas miesā tapis - gaismu, caur kuru radās dzīvība. Jēzus pats par Sevi saka: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ. 8:12) Jēzus nokāpa arī mūsu tumsā un uz īsu brīdi ļāva tumsai gūt virsroku. Viņa nodevības naktī, zinādams, ka tumsa drīz Viņu pārņems, Jēzus savās ciešanās lūdza Dievu, uzticot Sevi pilnībā Tēva gribai. Tajā naktī tiem, kas ieradās Viņu arestēt, Jēzus sacīja: “šī ir jūsu stunda un tumsības vara.” (Lūkas 22:53) Savā, pie krusta pienaglotā, miesā Viņš nes pasaules tumsas smagumu un mūsu katra grēka tumsu. Viņš mira aptumšotās saules tumsā un tika guldīts aizzīmogotā kapā. Kādu īsu brīdi tumsa aprija mūsu Pestītāju, bet Jēzus ir gaisma, kuru nekāda tumsa nevar pārvarēt. Agrā rītausmas gaismā Viņa kaps tika atrasts atvērts un tukšs. Pasaules Gaisma ir augšāmcēlies no mirušajiem! Tādā veidā, Jēzū piepildās pravieša Jesajas vārdi par to, ka Dievs “[..] saplēsīs apsegu, kas klājas pār visu tautu, apklāju, kas sedz visus ļaudis! Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi [..]” (Jes. 25:7-8).
Gaisma dāvā cerību, un Jēzus ir Gaisma, kuram tumsība nav tumša un nakts spīd kā diena (Ps. 139:12). Jēzus ir Gaisma, kas ir vienmēr klātesoša arī mūsu dzīvēs: Viņa Vārdā Bībelē, Viņa miesā, kas ir nodota, un asinīs, kas ir izlietas, par visu mūsu grēku piedošanu, lai, caur šiem Dieva žēlastības līdzekļiem, vestu mūs no šīs pasaules tumsas Viņa mūžīgās klātbūtnes gaismā, kur “nakts vairs nebūs” (Atkl. 22:5).
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, kad jebkāda veida tumsa draud mūs nomākt, esi klātesošs ar Tavas mīlestības, piedošanas un cerības gaismu. Ļauj Tavai gaismai spīdēt caur mums ar pieaugošu spilgtumu, lai, Tevis apmirdzēti, mēs varētu dāvāt mierinājumu un cerību citiem, kas cieš grēka, bēdu vai nelaimju tumsā. Mierini mūs ikvienu pārliecībā un cerībā uz mūžīgo dzīvību Tavas klātbūtnes gaismā.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 336 - Tu - Dieva Dēls, Tu - svētā gaisma (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 381. lpp.)
