IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mk. 1:35-39
Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu. Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt. Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.” Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.
PĀRDOMAS
Zemes dzīves kalpošanas laikā, pēc ilgām un saspringtām mācīšanas un dziedināšanas dienām, Jēzus dažreiz aizgāja prom no cilvēku pūļa, lai kādu brīdi lūgtu Dievu. Agri no rīta, vai dažkārt pat visu nakti, Viņš meklēja patvērumu vientuļā vietā - vietā, kur var pabūt vienatnē ar savu debesu Tēvu. Lūgšanā atguvis spēkus un meklējošo mācekļu atrasts, Jēzus no jauna ķērās pie darba - pie Dieva valstības sludināšanas.
Tāpat kā mūsu Kungs, arī mēs reizēm varam nonākt vientuļā vietā, bet tā var nebūt mūsu pašu izvēlēta vieta. Vientuļā vieta var būt tieši tāda - vientuļa, izpostīta, iznīcināta, vētras, plūdu vai uguns dēļ pamesta. Vientuļā vieta var nebūt reāla, fiziska vieta. Mūs var ietīt kāda noteikta veida vientulība, pamestība, iekšēja, tukša, slēpta baiļu, skumju, vientulības vai nožēlas vieta. Lai arī cik tukša un bēdīga ir šāda fiziskā vieta vai vieta mūsos pašos, tā ir vieta, kur darīt tieši to, ko Jēzus darīja - lūgt. Lai arī šī vieta, mūsu pasaulē vai mūsu sirdīs, var šķist pamesta un vientuļa, patiesībā, tā it nemaz nav pamesta. Tieši tāpat kā Tēvs bija klātesošs Jēzus vientulībā, klausoties sava Dēla lūgšanas, tāpat arī paļāvībā uz Jēzus vārdu mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu debesu Tēvs dzird arī mūsu lūgšanas pat iepriekš minētā tuksnesī.
"Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī." (Ebr. 4:16) Mēs tuvojamies žēlastības tronim ar pārliecību, jo mūsu Glābējs izcieta visvientuļāko vietu mūsu vietā. Būdams bez vainas un bez grēka Sevī, Viņš paņēma mūsu grēkus un vainu, un nesa to visu savā miesā pie krusta. Pienaglots tajā nāves vietā, Viņs tika draugu pamets un ienaidnieku izsmiets. Pat Viņa debesu Tēvs, kurš tik bieži bija Viņu satika visās citās vientuļajās vietās, pameta Dēlu ciešanās un nāvē. Tajā vientuļajā vietā Jēzus cieta taisnīgu sodu par pasaules grēkiem un par mūsu grēkiem.
Arī tur Jēzus lūdza. Tajā tumšajā un nežēlīgajā nāvessoda izpildes vietā ārpus Jeruzālemes. Mēs nezinām visu to, ko Viņš teica savam Tēvam agrās rīta lūgšanās, bet mēs zinām, ko Viņš lūdza pie krusta pienaglots. Viņš lūdza Savam Tēvam piedot tiem, kas izpildīja nāvessodu; piedot mums, kuru grēki Jēzu pienagloja pie krusta, sacīdams: "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” (Lk. 23:34) Viņš lūdza no Savas sirds vientulības: "Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!" (Mt. 27:46) Visbeidzot, piepildot mūsu pestīšanas darbu, nomaksājot mūsu grēku parādu, Jēzus lūdza pārliecībā par nākamās dzīves un augšāmcelšanās cerību: "Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās." (Lk. 23:46)
Tā ir arī mūsu lūgšana jebkurā vientuļā vietā. Tā ir uzticības un drošas cerības lūgšana, kas pierakstīta arī 31. psalmā: "Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs." (Ps. 31:5)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, Tu cieti par mums krusta vientulību un pamestību. Esi mums klātesošs, kad esam vieni un bailēs, reālā vai garīgā vientuļā vietā sevī. Uzturi un stiprini mūs ar Tavu Vārdu un Garu. Uzklausi mūsu lūgšanas un mierini mūs, lai varam līdzdalīt Tavu mierinājumu un cerību arī ar citiem, kam tā ir nepieciešama.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 382 - Lūkojos ticībā uz Tevi Golgātā (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 431. lpp.)
