IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mk. 4:35-41
Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.” Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja. Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?” Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?” Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
PĀRDOMAS
Mēs zinām un ticam, ka Dievs mūs mīl un Kristū dāvā mums mieru, bet, kad nonākam kāda veida krīzēs, kad mūs pārņem skumjas un bailes, mēs varam aizmirst par Dieva mīlestību pret mums. Vai mēs piedzīvojam mieru spriedzes laikā? Nē, jo mums liekas, ka tas nav iespējams, noteikti ne tagad, varbūt nekad.
Arī mācekļi zināja par Jēzus mieru un spēku. Viņi zināja, līdz brīdim, kad par to aizmirsa. Pēc mācīšanas un dziedināšanas dienas garumā, Jēzus un Viņa mācekļi šķērsoja Galilejas jūru. Pēkšņā vētrā ap viņiem sacēlās stiprs vējš un laivā smēlās ūdens. 107. psalms apraksta līdzīgu notikumu: "[..] tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs. Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā." (Ps. 107:26-27) Kur tajā laikā bija Jēzus? Viņš visu laiku bija turpat kopā ar mācekļiem un laivā vienkārši gulēja tā, it kā, nekas nebūtu noticis. Mācekļi modināja Viņu un uzdeva šo izmisīgo jautājumu, ko mēs, iespējams, uzdodam arī mēs savās dzīves vētrās, kad sirdi satricinošie notikumi smeļas pār mūsu fiziskās un garīgās izturības robežām: "Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?" (Mk. 4:38)
Jēzus pamodās un pavēlēja vētrai un ūdeņiem: "Klusu, rimsties!" Tā paša 107. psalma turpinājumā mēs lasām: "Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm. Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi. Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā." (Ps. 107:28-30) Jēzum rūp, un Viņš atrodas arīdzan kopā ar mums Baznīcas laivā, kuru mētā šīs pasaules viļņi un vētras. Uz jautājumu: "Vai tev nerūp" atbilde mums ir tāda pati kā mācekļiem - Jēzum rūp. Viņš ir kopā ar mums mūsu pašu vētru mētātajā šausmu un bēdu laivā. Kā pārbiedētie mācekļi meklēja savu gulošo Kungu, tā arī mēs viņu meklējam izmisīgās lūgšanās. Jēzus mums vienmēr ir klātesošs, un Viņš apsauc tās vētras, kas mūs apdraud.
Jēzū mēs varam atrast mieru. Arī mums, tāpat kā mācekļiem, Viņs saka savu miera Vārdu un ieved mūs miera un drošības ostā. Jēzus miera Vārds Bībelē saka: "Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas." (Jņ. 14:27) Pasaulīgs, laicīgs miers ir atkarīgs no apstākļiem, vai pareizāk sakot, no apstākļu trūkuma, piemēram, ja nav kara, nav vētru, nav slimību, nav vardarbības vai ļaunuma, tad arī mēs piedzīvojam mieru. Taču Jēzus miers nav atrodams pareizā notikumu virknējumā. Viņa miers ir atrodams Viņa piedošanā, spēkā un klātbūtnē tieši šeit un tagad, lai kur mēs atrastos, lai arī cik biedējoši būtu notikumi, kas mūs ieskauj. Viņš runā ar mums savā Vārdā un ar savu Garu dāvā mums mieru.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, Tu izglābi savus mācekļus draudīgajā vētrā. Esi kopā arī ar mums katrā dzīves vētrā, kas mūs biedē. Kad mēs lūdzam Tevi, uzklausi mūsu lūgšanas. Piedod mums visus mūsu grēkus, un caur Tavu Vārdu un Svēto Vakarēdienu piepildi mūs ar mieru, ko vien Tu vari dot.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 321 - Kas ir tāds kā Tu (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 365. lpp.)
