IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Jņ. 11:21-27
Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris. Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.” Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!” Marta sacīja: “Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.” Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” Viņa sacīja: “Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.”
PĀRDOMAS
Divas māsas sūtīja vēsti: “Tas, kuru Tu mīli, ir slims.” Jēzus draugs, Lācars, Marijas un Martas brālis, bija smagi slims. Dzirdējis vēsti, Jēzus atbildēja, ka šī slimība ir paredzēta, lai izpaustos Dieva Tēva un Dieva Dēla godība. Tomēr neskatoties uz nākotnes godību, kas Viņu sagaida, Dieva Dēls Jēzus, kurš dziedināja daudzus un pat uzmodināja mirušos, nesteidzās Lācaram palīgā. Divas dienas Jēzus palika tur, kur viņš bija, un, kamēr kavējās, Lācars nomira. Kad Jēzus tuvojās pilsētai, Lācara māsa Marta devās pretī Pestītājam ar skumju ziņu: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris." (Jņ. 11:21)
"Ja Tu būtu bijis šeit..." Iespējams, savās lūgšanās mēs bieži esam teikuši šos pašus vārdus. "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, šī traģēdija nebūtu notikusi." "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, viss būtu noticis savādāk. Tavas klātbūtnes brīnums visu būtu mainījis." Tas bija tas, uz ko Marta cerēja un gaidīja, un, tāpat kā viņai, arī mums ir savas cerības un gaidas. Jēzum bija cits mērķis - notikumam attiecībā uz Lācaru jāpagodina Dievu un Viņa visuvareno Dēlu. Tas bija dievišķs mērķis, kas virzījās uz piepildījumu, Jēzum kavējoties un Lācara neārstējamai slimībai attīstoties līdz tās skumjām beigām.
Pēc Martas bēdīgās ziņas, sekoja viņas ticības apliecinājums: "Bet arī tagad es zinu: lai ko Tu lūgtu no Dieva, Dievs Tev dos." (Jņ. 11:22) Jēzus apsolīja augšāmcelšanos un Marta to apliecināja; viņas brālis atkal celsies augšā netikai tagad, bet arī Pastarajā dienā. Šī augšāmcelšanās cerība un apsolījums stāvēja Martas acu priekšā miesā - Jēzus personā, kurš saka: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?" (Jņ. 11:25-26) Marta ticēja, un drīz vien arī citi, jo akmens, kas aizzīmogoja Lācara kapu, tika novelts, un, pēc Jēzus pavēles, Lācars iznāca ārā no sava kapa dzīvs un vesels.
"Kungs, ja Tu būtu bijis šeit..." Martas vārdi atspoguļo mūsu cerības un plānus. Lūgšanā mēs nākam pie Kunga ar saviem lūgumiem, kā to darīja Marta, bet mums nekad nav jāsaka: "Dievs, ja Tu būtu bijis šeit...", jo mūsu Glābējs vienmēr ir ar mums, kā pats to apsolīja: "[..] un, redzi, Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām." (Mt. 28:20) Tāpat kā ar Lācaru, Jēzum var būt cits, lielāks mērķis arī attiecībā uz mums. Mums tas nav jāzina, jo mēs nespējam zināt Dieva precīzo mērķi konkrētajā situācijā, bet mēs varam būt droši un pārliecināti, ka Jēzus dāvā vairāk nekā mēs to lūdzam. Mēs meklējam ātras iedarbības zāles, lai uzlabotu veselību, bet, lai arī mums tās ir nepieciešamas, Jēzus dāvā vairāk.
Viņš noslaucīs visas mūsu asaras un patvers mūs Viņa klātbūtnē mūžīgi. Iespējams, dažkārt mēs lūdzam, lai Dievs aizkavē nāvi, un mums ir iespēja šo dāvanu arī saņemt, jo, caur savu izpērkošo nāvi un augšāmcelšanos, Jēzus uzvarēja nāvi, un Viņa uzvara ir arī mūsu uzvara. Caur paļaušanos Jēzus vārdam, arī mēs tiksim celti no nāves uz mūžīgo dzīvību. Apsolījums, kuru Jēzus deva Martai, ir Viņa apsolījums arī mums: "Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?" (Jņ. 11:25b-26)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es
ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, māci mums lūgt tāpat kā to darīja Marta - ar pārliecību par Tavu mīlestību un spēku, un pārliecinātā cerībā uz mūsu pašu augšāmcelšanos. Kad atbildes kavējas vai īstenojas tā, kā mēs to necerējām, stiprini mūsu ticību saskaņā ar Tavu Vārdu, un palīdzi mums paļauties uz Tavu labo un žēlīgo prātu. Tikai Tevī, Kungs, mums ir, drošs un pārliecinošs, dzīvības un augšāmcelšanās apsolījums.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu
Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs
prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod
mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem
parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 132 - Es zinu, dzīvo Glābējs mans (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 163. lpp.)
