IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ 2. Kor. 12:7-10
Tādēļ, lai es nepaaugstinātos, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis; tas mani sit, lai es pārlieku nepaaugstinos. Es trīs reizes esmu piesaucis Kungu, lai sātana eņģelis no manis atstājas. Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot. Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.
PĀRDOMAS
Aicinot Pāvilu kalpošanā, Tas Kungs sacīja: "Es darīšu viņam redzamu, kas viņam mana vārda dēļ būs jācieš." (Ap.d. 9:16) Un apustulis Pāvils arī cieta, savas ciešanas aprakstīdams 2. vēstulē Korintas draudzei: "No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena; trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā. Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem. Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā. Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm." (2. Kor. 11:24-28)
Apustulis Pāvils bija ļoti labi pazīstams ar ciešanām. Viņš piedzīvoja ļoti personīgas, nepārtrauktas mocības, ko izraisīja dzelonis viņa miesā. Kas tas bija par dzeloni? Iespējams, ka tā bija kāda veselības problēma, piemēram, epilepsija, malārija vai redzes traucējumi. Vai arī dzelonis bija vajāšanas, kuras viņš pārcieta. Pāvils saka, ka Tas Kungs pieļauj ciešanas, lai novērstu lepnību par daudzajām dievišķajām atklāsmēm, kuras apustulis no Dieva saņēma. Tātad, ciešanām mūsu dzīvē tomēr ir kāda jēga un mērķis, un šis mērķis ir salauzt cilvēka lepnību, pašcentrēto egoismu, no kura dzimst pārējie grēki. Un šādi laužot, Dievs nevis sāpina cilvēku, bet palīdz cilvēkam uzticēties un paļauties uz Dievu. Tomēr apustulis Pāvils, būdams cilvēks, tāpat kā mēs visi, joprojām lūdz Dievu, tāpat kā mēs visi to darām tad, kad mums sāp, lai šo sāpīgo dzeloni paņem prom.
Tomēr dzelonis paliek. Tā Kunga atbilde nebija vērsta uz Pāvilu. Runa ir par to, ko Tas Kungs darīja un turpina darīt priekš Sava, ciešanās esošā, apustuļa, sacīdams: "[..] tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā." (2. Kor. 12:9) Dievs saka: Mana žēlastība, Mans spēks. Dievs mums ir devis to, kas mums vajadzīgs vairāk par visu citu - piedošanu un mūžīgo dzīvību - tās Dieva žēlastības dāvanas, kas tiek pasniegtas par velti ticībā uz Jēzu Kristu. Nekādas ciešanas, sāpes, traģēdija vai bēdas mums nevar atņemt šīs žēlastības dāvanas, jo Dieva šis spēks top pilnīgs nespēkā. Viņa spēks top atklāts un Viņa griba piepildīta tieši vājumā. Dieva varenais spēks tika atklāts bezpalīdzīga, tikko dzimuša zīdaiņa vājumā, silītē Betlēmē. Viņa spēks bija redzams vājā, cietušā, nevainīgā upurī, kurš pienaglots pie krusta ārpus Jeruzālemes sienām; upurī, kurš vainagots ar ērkšķiem.
Neticīgā pasaule skatās uz krustu un redz tikai sakāvi, nespēku un zaudējumu, nevis uzvaru. Mēs, kas paļaujamies uz Kristu, skatāmies uz krustu un redzam tajā savu pestīšanu. Garās sāpju un bēdu dienās un vēl ilgākās naktīs mēs gūstam mieru nevis savā spēkā vai spējā tikt galā ar kādu konkrētu situāciju, bet gan Jēzus žēlastībā un Viņa nespēkā, kurš cieta, mira un uzvarēja nāvi mūsu vietā. Kad esam vāji, Dievs, kurš iepazina silītes un krusta vājumu, ir ar mums un dāvā Viņa žēlastību, spēku un mieru Vārdā un Sakramentā.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, kad dzelonis un ērkšķi, ar kuriem mēs sastopamies savās dzīvēs, mums sagādā sāpes un skumjas, pievērs mūsu sirdis krusta vājumam un krusta uzvarai. Caur Tavu Garu, palīdzi mums uzticēties Tev jebkādos apstākļos, zinot, ka mums pietiek ar Tavu žēlastību, jo Tavs spēks top atklāts Betlēmes silītes un Golgātas krusta vājumā.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 44 - Kas ir šis bērns (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 65. lpp.)
