IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Ps. 56:2-5, 9-12
jo cilvēki grib mani iznīcināt!*
Pretinieks man uzmācas ik dienas.
Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā,
jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā.*
Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!
Uz Dievu, kura vārdu es slavēju,
uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka,*
jo ko gan cilvēki man var darīt?
Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis!
Manas asaras savācis Savā traukā!*
Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?
Bet reiz atkāpsies mani ienaidnieki
tai dienā, kad es piesaukšu Dievu;*
to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Uz Dievu, kura vārdu es slavēju,*
uz To Kungu, kura vārdu es daudzinu,
uz Dievu es paļaujos un nebīstos;*
ko cilvēki man var darīt?
PĀRDOMAS
Mēs piedzīvojam gan daudzas dabas katastrofas, piemēram, vētras vai kūlas ugunsgrēkus, gan cilvēku radītas, neparedzētas, nelaimes, piemēram, ceļu satiksmes negadījumus vai bez uzraudzības atstātu iedegtu liesmu. Un ir brīži, kad sastopamies ar cilvēku apzināti izraisītām nelaimēm, piemēram, ar karu, vardarbību, zādzībām vai ar kaut kādām intrigām darbā, kolektīvā, varbūt pat ģimenē. Tās ir reizes, kad mēs pievienojamies psalmu pierakstītājam un kopā ar viņu lūdzam pēc palīdzības, jo ienaidnieki mūs apspiež, iespējams, pat samīda; tās ir reizes, kad mēs piedzīvojam izbaiļu brīžus.
Un tieši šādos brīžos mēs varam lūgt Dievu, sacīdami psalma vārdiem: "Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!" (Ps. 56:4) Šie vārdi ir lūgšana un moto visa mūža garumā, pie kā mēs pieķeramies, tāpat kā ķēniņš Dāvids: "uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka" (Ps. 56:5). Neatkarīgi no tā vai piedzīvojam dabiskas vai cilvēka izcelsmes, tīšu vai netīšu, pāridarījumu, Dievs pazīst mūsu sāpes. Viņš pazina mūsu asaras vēl pirms mūsu acis pildījās ar tām: "Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas." (Ps. 139:16) Dievs mūs vēro un varam būt pārliecināti, ka Viņš ir mūsu pusē: "to es zinu, ka Dievs ir ar mani" (Ps. 56:10)
Nepatikšanas ir mums visapkārt. Ir cilvēki, kuri vēlas mūs sāpināt. Ir cilvēki, kas mūs ir sāpinājuši. Vai arī tādos brīžos Dievs ir ar mums? Kā mēs varam būt pārliecināti par to? Jo Dievs, kuram mēs uzticamies, Dievs, kura Vārdu mēs slavējam, pats ir piedzīvojis savu ienaidnieku uzbrukumus un ļoti labi zin, kā tas ir, būt ienaidnieku samīdītam. Jēzus, miesā tapušais Dievs, tika nodots Viņa ienaidnieku rokās, un varētu domāt psalma vārdiem "[..] ko gan cilvēki man var darīt?" (Ps. 56:5) Taču Jēzus ienaidnieki Viņam nodarīja visu iespējamo ļaunumu. Viņš tika notiesāts uz nāvi, šaustīts, sists, izsmiets un pienaglots pie krusta kā noziedznieks.
Un tomēr, pat esot pienaglots krustā, Jēzus lūdza par saviem ienaidniekiem ar 22. psalma vārdiem: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?" (Ps. 22:2) Pilnīgi iespējams, Viņš lūdza Dievu arī ar pārējiem šī psalma vārdiem, pieminot taisnīgo cerību: "Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā." (Ps. 22:4-5) Tāpēc arī mēs ceram uz Dieva palīdzību, lai varētu izturēt esošās ciešanas vai ienaidnieku uzbrukumus.
Mīlestībā pret mums un uzticoties Savam debesu Tēvam, Jēzus atdeva savu dzīvību, lai samaksātu sodu par grēku, ko paši esam nopelnījuši. Kā Dievs ierakstīja mūsu dienas Viņa grāmatā, tāpat viss, kas notika ar Jēzu, tika pierakstīts "jau pirms pasaules radīšanas" (1. Pēt. 1:20) Dieva Dēla zemes dzīves grāmatā. Kaut arī Jēzus ienaidnieki izsmēja Viņa paļāvību uz Dievu, sacīdami: "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts" (Ps. 22:8), Dievs tomēr izglāba no nāves Dēlu uz kuru Viņam labs prāts. Un tad, Viņa zemes dienu grāmatā tika ierakstīti notikumi, kas piepildījās tikai trīs dienas vēlāk, kad Jēzus, Dieva mīļotais Dēls un mūsu Pestītājs, uzvarā augšāmcēlās no nāves.
Tā kā svētajā Kristībā mēs esam vienoti ar Jēzu, Viņa zemes dienu grāmata kļūst arī par mūsu dienu grāmatu. Jēzū mēs gūstam uzvaru pār saviem lielākajiem ienaidniekiem - pār grēku, nāvi un velnu - jo tie ir ienaidnieki, kurus Jēzus ir samīdījis zem savām kājām mūsu dēļ. Nožēlas pilnā paļāvībā mēs katru dienu mirstam grēkam, bet ceļamies augšā jaunai dzīvei - dzīvei ar Dievu, kurā mūsu ienaidnieki ir atgriezušies, no kurienes tie nākuši. Tāpēc paļāvībā uz Dieva palīdzību, mierinājumu un stiprinājumu varam teikt: "[..] uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?" (Ps. 56:12)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Visuvarenais Dievs, kad mēs piedzīvojam bailes, dāvā spēku paļauties uz Tevi. Mēs slavējam Tavu Vārdu un paļaujamies uz Tava Vārda apsolījumiem par Tavu pastāvīgo mīlestību mūsu ikdienā. Savā grāmatā Tu esi ierakstījis visas mūsu dienas un asaras. Pasargi un izved mūs cauri visiem ienaidnieku uzbrukumiem drošībā, līdz Tavā mūsu dzīves grāmatā tiek atvērta tās pēdējā un mūžīgā nodaļa. Uzklausi mūsu lūgšanas Tava mīļā Dēla Jēzus Kristus dēļ, kurš ir ierakstījis mūsu vārdus Viņa dzīvības grāmatā.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 323 - Kur citu pamatu lai rodu (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 368. lpp.)
