IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mk. 10:13-16
Un tie nesa bērniņus pie Jēzus, lai viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi tos norāja. Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā.” Un viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja.
PĀRDOMAS
Būtu grūti iedomāties, ka kāds Jēzus sekotājs patiešām mēģinātu atturēt cilvēkus no Dieva, taču dažreiz Viņa mācekļi tieši to arī darīja, mazliet pārlieku dedzīgi vēloties aizstāvēt savu Kungu. Pēc garas mācīšanas un dziedināšanas dienas, mācekļi reiz Jēzum ieteica sūtīt ļaudis prom izsalkušus (Mt. 14:15). Tāpat mācekļu reakcija nebija pārsteidzoša, kad viņi redzēja vecākus drūzmējamies ap Jēzu, vedot savus bērnus pie Viņa, lai saņemtu svētību. Mācekļi viņus norāja un centās atturēt bērnus no tuvošanās Jēzum.
Taču arī bērniem ir vajadzīgs Jēzus. Īpaši biedējošos laikos, kas pilni nenoteiktības, bērniem jāzina, ka viņu Draugs un Glābējs tur viņus savās rokās, lai svētītu un pasargātu. Bērnus var satraukt notikumi, kurus viņi redz ziņās, vai stāstos, kurus viņi dzird no pieaugušajiem, kad mēs apspriežam pašreizējos notikumus. Un, cik gan biedējošāki ir bērnu iekšējie pārdzīvojumi vai vardarbība, kas, dažubrīd, skar viņus personīgi. Tāpēc ir nepareizi bērnus atturēt no iešanas uz baznīcu un no piedalīšanās dievkalpojumos, lai cik mazi viņi būtu. Tam nav nozīmes. Tieši pretēji, tas ir jāveicina, lai jebkurā laikā, it īpaši, briesmu laikā, Glābēja mazākie jēri piedzīvotu sava Gana rūpēs arī par viņiem.
Tāpēc, uzrunājot savus mācekļus un mūs visus - gādīgus un varbūt tikpat nobijušos pieaugušos - Jēzus saka: "Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība." (Mk. 10:14) Bērniem jāzin, ka Jēzus ir apsolījis vienmēr būt kopā arī ar viņiem, un Jēzus savus solījumus vienmēr pilda. Viņi ir Ķēniņa bērni un dzīvo Viņa valstībā, vienmēr Viņa mīlestības un spēka apņemti.
Viņu Ķēniņš Jēzus zin, ko nozīmē būt tikpat ievainotam, cik ievainoti ir Viņa bērni, jo Viņš nomira pie krusta, lai atņemtu arī viņu grēkus. Mēs tikai domājam, ka bērni ir bez grēka, bet atliek vien pavērot viņu bieži neapmierināto uzvedību, lai paliktu skaidrs, ka arī bērniem ir nepieciešams Jēzus spēks, kas ir lielāks par jebkuru neapmierinātību, lielāks par jebkuru ļaunumu, lielāks par nāvi, jo Jēzus uzvarēja nāvi un augšāmcēlās, lai sargātu un vadītu savus bērnus mūžīgi. Jēzū Dieva bērniem, neatkarīgi no vecuma, ir drošs visu viņu grēku piedošanas apsolījums un mūžīgās dzīvības garantija Viņa klātbūtnē, kā to apliecina apustulis Pēteris savā Vasarsvētku sprediķī, sacīdams: "Jo šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās Kungs, mūsu Dievs." (Ap.d. 2:39) Jēzus aicina pie sevis visus savus bērnus, jaunus un tos, kas gados, gan miera, gan nemiera dienās, lai sapulcinātu viņus savās drošajās rokās un svētītu. Jēzus ir Ķēniņš, kura valstība pieder pat mazākajiem. Viņš ir gādīgs Gans, kurš rūpējas par saviem jēriem tieši tādā pašā veidā, kā par savām pieaugušajām avīm: "Kā gans savu pulku viņš ganīs, viņš pulcēs ar savu elkoni, pie savām krūtīm jērus nesīs, un avjumātes aprūpēs!" (Jes. 40:11)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, mūsu Draugs un Ķēniņ, kā Tu savulaik aicināji mazos bērnus Tavā klātbūtnē, tā arī tagad ieskauj savus bērnus, jaunus un vecus, Tavā mīlestībā un gādībā. Labais Gans, sargi un aizstāvi Tavas pieaugušās avis un jaunākos jērus, un pasargā mūs, turot Tavās mīlošajās rokās.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 514 - Kristus jēriņš esmu es (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 577. lpp.)
