IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ 1. Pēt. 1:3-9
Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kuri tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas sagatavota, lai Dievs to atklātu laiku beigās. Par to jūs līksmojaties, šobrīd vēl nedaudz ciezdami, ja tā vajag, dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz cildenāka par iznīcīgā zelta pārbaudi ugunī, parādītu, ka jūs esat teicami, slavējami un godājami dienā, kad atklāsies Jēzus Kristus. Jūs viņu mīlat, lai gan neesat redzējuši, par viņu – tagad vēl neredzēdami, bet ticēdami – jūs līksmojaties ar neizsakāmu un apskaidrotu prieku, sasniedzot ticības piepildījumu – dvēseles pestīšanu.
PĀRDOMAS
Pārbaudījumu laikā mēs mēdzam sev uzdot sekojošus jautājumus: "Kāpēc tieši ar mani notiek tas vai šis? Vai tam visam ir kāda jēga?" Mūžības šai pusē mums nekad nebūs vēlamo atbilžu. Dieva nodoms ir apslēpts un nav paredzēts mūsu zināšanai. Tomēr mēs zinām kaut ko no tā, kā mūsu debesu Tēvs darbojas mūsu dzīvēs: "mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu." (Rom. 8:28) Visās lietās, pat cilvēciskā ļaunuma izraisītajos apstākļos, Dievs darbojas par labu tiem, kas Viņu mīl. Viņš to tā darīja Jāzepa dzīvē, kad ieceltais Ēģiptes pārvaldnieks paskaidroja savulaik greizsirdīgajiem brāļiem: "Kad jūs domājāt pret mani ļaunu, Dievs to domāja par labu, lai darītu kā šodien – liktu dzīvot lielai tautai! Un tagad – nebaidieties! Es apgādāšu jūs un jūsu mazuļus!" (1. Moz. 50:20-21) Pārdots verdzībā un netaisni ieslodzīts, Dievs tomēr iecēla Jāzepu varas stāvoklī un tādējādi izglāba Israēla bērnus no bada.
Svētie Raksti sniedz mums ieskatu dažos citos Dieva mērķos, Viņam darbojoties visās lietās, lai izveidotu mūs līdzīgus Viņa Dēla tēlam (Rom. 8:29). Pārbaudījumu laikā mūsu mīlošais Tēvs mūs pārmāca "tā, lai tas palīdzētu mums kļūt par viņa svētuma līdzdalībniekiem." (Ebr. 12:10) Mēs "lepojamies arī ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – uzticību Dievam, uzticība Dievam – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs." (Rom. 5:3-5) Bēdas, kas mūs skumdina, pārbauda un attīra mūsu ticību kā zelts tiek attīrīts ugunī. Šāda attīrīta ticība, kas ir dārgāka par zeltu, spīdēs vēl spožāk, līdzdalot ar Kungu Kristu Viņa godību tajā dienā, kad Viņš nāks otrreiz.
Šī dārgā ticība tika radīta mūsos, kad mēs piedzimām no jauna caur ūdeni un Garu, kad mēs piedzimām no jauna dzīvai cerībai dzīvā Kungā. Mūsu grēki mums ir un tiek piedoti, un mums ir drošs mūžīgās dzīvības apsolījums. Nekādas ciešanas, nekādas raizes un pat nāve nevar atņemt mums šo mantojumu. Šis mūžīgais mantojums ir mūsu, jo Kungs Jēzus to izcīnija priekš mums. Viņš, kurš izturēja pārbaudījumus un ciešanas mūsu labad. Mācekļi Viņu pameta un nodeva ienaidnieku rokās. Viņš tika nosodīts un piesists krustā, ciešot nāvessodu par mūsu izdarītajiem grēkiem. Kaut arī Viņš piedzīvoja visu iespējamo ļaunumu, Jēzus augšāmcēlās pēc Dieva nodoma un paredzējuma (Ap.d. 2:23). Caur mūsu Pestītāja nāvi un augšāmcelšanos, Dievs darbojās, lai mūs izglābtu. Un šīs pestīšanas darbs turpinās arī šodien, jo Jēzus ir mūsu neiznīcināmā, neaptraipītā un nezūdošā mūžīgās dzīvības mantojuma avots, kas tiek mums pasniegts Bībeles Vārdā un Sakramentos. Tas ir mantojums, kuru nekādas laicīgās zemes raizes nevar mums atņemt. Jēzus ir mūsu dzīvās cerības cēlonis.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, mēs nezinām cēloņus tiem pārbaudījumiem, kuriem Tu pieļauj mūs piemeklēt, bet mēs uzticamies tam, ka Tu darbosies tajos mums par labu, kā pats esi apsolījis. Šķīstī un stiprini mūsu ticību, lai Tavs svētais vārds tiktu pagodināts mūsu dzīvēs, gaidot mūsu dzīvās cerības piepildījumu - mūžīgās dzīvības mantojumu Jēzus vārdā. Uzklausi mūs Jēzus dēļ, kurš tika nodots nāvē un uzmodināts dzīvībā, mums par pestīšanu.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 486 - Kā ticīgais starp ticīgiem (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 549. lpp.)
