IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Mt. 6:12-15
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.
PĀRDOMAS
Dažreiz briesmas, kas skar mūsu dzīves, rada kādas daba stihijas. Šīs katastrofas notiek, visai radībai nopūšoties un ciešot radību mokas, tuvojoties tās galam (Rom. 8:22). Mēs lūdzam, lai Dievs pasargā mūs ar Viņa spēku un lai mūsu Kungs nāk ātri. Ir arī citas, personīgākas nelaimes, ar kurām mēs saskaramies, un tās ir cilvēku izraisītas. Piemēram, tīši izraisīti ugunsgrēki vasarās, laupīšanas, vardarbība, terorakti un kari, piemēram, Kalnu Karabahā, kas nesen norisinājās. Aiz tā visa, iespējams, stāv kāda zināma persona un, varbūt, pat zināms vārds.
Kad par pāridarījuma cēloni kļūst kāds cits cilvēks, pazīstams vai nepazīstams, kā mēs varam piedot nodarīto kaitējumu? Ar vārdiem: "Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem" (Mt. 6:12), Jēzus mums māca lūgt tā, it kā, šis grūtais piedošanas uzdevums būtu jau paveikts. Tā, it kā, mēs jau būtu piedevuši saviem pāridarītājiem. Nākamie mūsu Kunga lūgšanas lūgumi atbalsta mūsu lūgumu pēc palīdzības tik bieži grūti izpildāmā piedošanas uzdevuma piepildīšanai, jo ar šo uzdevumu mēs nespējam tikt galā paši no sevis. Jēzus lūgšana turpinās ar vārdiem: "Un neieved mūs kārdināšanā [..]". (Mt. 6:13) Mēs lūdzam, lai netiekam kārdināti ienīst vai atriebties. Mēs lūdzam, lai netiekam ieslodzīti ne-mīlestības domās, vārdos un darbos, cerot, ka vismaz kaut kāda ļaunuma daļa tomēr piemeklēs to, kurš mūs ir sāpinājis, vai kaitējis tiem, kurus mīlam. Mēs lūdzam, lai Dievs neļauj mums iet pa to neglīto ceļu, kas ved tieši sātana verdzībā. Ko gan vairāk mūsu ienaidnieks varētu vēlēties, kā tikai vairot sāpes ar sāpēm un naidu ar naidu? Turpinot lūgt Kunga lūgšanu, mēs lūdzam, lai tiekam izglābti no šiem sātana meliem un kaitējuma: "[..] bet atpestī mūs no ļaunā." (Mt. 6:13) Mēs lūdzam, lai tiekam atbrīvoti ne tikai no mums nodarītā ļaunuma, bet arī, lai tiekam atbrīvoti no mūsu pašu savtīgām kārībām, ļaunām domām un darbiem.
Lūgumā: "[..] bet atpestī mūs no ļaunā" mēs dzirdam arī šī lūguma galīgo atbildi, kas mums tika sniegta pie krusta Golgātā. Jēzus, kurš nebija vainīgs nevienā grēkā, nesa pasaules grēkus Viņa miesā pie krusta. To cilvēku grēkus, kuri sāpināja mūs, un mūsu pašu grēkus, ieskaitot mūsu nemīlīgās domas un kārību pēc, šķietami, "taisnīgas" atriebības. Naglu un mūsu grēku piesaistīts pie krusta, mūsu nevainīgais Pestītājs lūdza: "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!" (Lk. 23:34) Viņa lūgšana bija par tiem, kas Viņu nosodīja un sita krustā. Viņa lūgšana bija par mums.
Un tā lūgšana no krusta tika atbildēta. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, mūsu debesu Tēvs piedod mums. Tikai pateicoties Dieva piedošanai uz mums, mēs varam piedot citiem. Dzīvojot grēku nožēlā par saviem grēkiem un saņemot piedošanu, Jēzus brūcēs mēs atrodam ikdienas dziedināšanu, un tikai šajās brūcēs ir spēks piedot. Iespējams, mēs nekad neredzēsim un nezināsim to, kurš mums ir nodarījis kādu kaitējumu. Tie, kas pienagloja Jēzu pie krusta, ļoti iespējams, nemaz neinteresēja Viņa piedošana. Mēs nezinām, vai viņi jebkad ir nožēlojuši grēkus, un tomēr Jēzus lūdza arī par viņiem. Piedošana, ko mēs dodam tālāk citiem cilvēkiem, var darboties neredzami un nezināmi, no attāluma un lūgšanā. Un, ja tomēr gadās, ka mēs vēl nespējam dāvāt šo piedošanu, ka nespējam piedot, mēs turpinām lūgt, lai netiekam kārdināti un lai Jēzus lūgšana no krusta, par Viņa mocītājiem, kļūtu par mūsu pašu lūgšanu.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, piedod mums mūsu grēkus kā arī mēs esam piedevuši tiem, kas grēko pret mums. Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. Caur Tava Gara spēku, caur Tava Vārda sludināšanu un mācīšanu, pieskaries to cilvēku dzīvēm, kuri dara ļaunu un cenšas nodarīt pāri citiem. Ved viņus pie grēku nožēlas, lai arī viņi piedzīvotu Tavu piedošanu, kas tika izcīnīta pie krusta arī par viņiem. Tava mīļā Dēla Jēzus Kristus dēļ, kura asinis mūs šķīsta no grēkiem, stiprini mūs spējā piedot un dari Viņa lūgšanu par mūsu pašu.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 195 - Kad noskumušā prātā (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 230. lpp.)
