IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Ps. 77:2-5, 8-13
Es piesaucu skaļā balsī Dievu un kliedzu pēc Viņa,*
es saucu Dievu, un Viņš klausās uz mani!
Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu.
Mana roka ir naktī izstiepta un nepagurst,*
mana dvēsele atsakās no iepriecinājuma.
Kad es pieminu Dievu, tad es nopūšos;*
kad pārdomāju, tad mans gars izsamist. (Sela.)
Tu turi nomodā manas acis,*
es esmu tik stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt.
vai Dievs atstums mūžīgi*
un nebūs vairs nekad žēlīgs?
Vai Viņa žēlastība un labsirdība ir uz visiem laikiem pagalam,*
Viņa solījums pagalam uz paaudžu paaudzēm?
Vai Dievs ir aizmirsis žēlīgs būt?*
Vai dusmās ir aizslēdzis Savu žēlsirdību? (Sela.)
Un es sacīju: tās ir man jo sāpīgas bēdas,*
ka Visuaugstākā labā roka ir tā pārmainījusies.
Es tad pieminu Tā Kunga darbus,*
es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem laikiem.
Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus,*
es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.
PĀRDOMAS
Dažreiz mēs ciešam no nemierīgām, bezmiega naktīm. Apguļamies gultā un grozāmies, bet aizmigt nevaram, jo, iespējams, domās no jauna un no jauna pārdomājam kādus satricinošus notikumus vai kādu biedējošu pieredzi. Un, dažkārt, tā var kļūt par bezgalīgu cilpu, no kuras nevaram izkļūt ārā, lai arī kā censtos. Mēdz gadīties, ka mēs pavadām nakti lūgšanās, bet mierinājumu neatrodam. Līdz ar psalmu pierakstītāju, mēs piedzīvojam lielu satraukumu, un mums rodas tie paši jautājumi, kas minēti psalmā. Vai Dievs vispār klausās mūsu lūgšanas? Mēs vienmēr esam pazinuši mīlošo Dievu, bet vai Viņš tagad ir kaut kā aizmirsis mūs mīlēt? Mēs zinām, ka Viņš pilda savus apsolījumus, taču nesenie notikumi liek mums domāt: "Vai Viņa apsolījumi ir beigušies uz visiem laikiem?" Personīgāk, mēs varam pat aizdomāties līdz tādiem jautājumiem kā: "Vai Dievs ir dusmīgs uz mani? Vai tāpēc es ciešu no tā visa, ko piedzīvoju?"
Svētā Gara iedvesmotais psalmu pierakstītājs psalmā sniedz arī atbildi uz saviem jautājumiem: "Es tad pieminu Tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari." (Ps. 77:12-13) Proti, atbilde uz viņa šaubām un bezmiega naktīm ir atrodama Dieva Vārdā un Viņa darbos. Arī mēs tur atradīsim atbildi mūsu šaubās un negulētajās naktīs.
Mēs noteikti atceramies par laiku, kā bija tad - pirms nelaimes piedzīvošanas, kas sagroza mūsu dzīvi un traucē miegu. Pirms nelaimes dzīve bija normāla, parasta, un mēs veltīgi ceram, ka viss atkal būs tāpat kā agrāk. Nebūs tā kā bija, bet noteikti būs savādāk, noteikti būs svētīgāk. Lai to saprastu, mēs tiekam aicināti atgriezties nedaudz tālākā pagātnē, lai atcerētos Dieva "brīnuma darbus kopš senseniem laikiem". Mēs tiekam aicināti atgriezties laikā pirms laika, pirms pasaule tika radīta, jo tieši tad Dievs izvēlējās mūs darīt par Viņa bērniem: "Augsti slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs svētījis visās garīgajās svētībās [..] Viņš arī izredzēja mūs Kristū pirms pasaules radīšanas, lai mēs būtu svēti un Viņa priekšā nevainojami mīlestībā." (Efez. 1:3-4)
Pēc laika pirms radīšanas, mēs varam atcerēties Betlēmes silīti, kurā Jēzus tika guldīts, un pēc tam - notikumus pie krusta, ārpus Jeruzālemes. Dievs sūtīja savu Dēlu kā mūsu Pestītāju, un krustā Viņš atdeva savu dzīvību par mums, uzņemot sevī mūsu grēkus un izciešot nāves sodu mūsu vietā. Tad mēs varam atcerēties par notikumu trīs dienas vēlāk, kad atvērtais un tukšais kaps atklāja Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem. Mūsu atmiņas par pagātni turpinās līdz dienai, kad Dievs Kristībā mūs pieņēma par Viņa bērniem. Tajā dienā mēs tikām guldīti kapā līdz ar Jēzu un Viņā arī augšāmcelti no mirušajiem jaunā dzīvē - dzīvē, kas turpinās mūžībā.
"Vai Dievs atstums mūžīgi un nebūs vairs nekad žēlīgs? Vai Viņa žēlastība un labsirdība ir uz visiem laikiem pagalam, Viņa solījums pagalam uz paaudžu paaudzēm? Vai Dievs ir aizmirsis žēlīgs būt?" Secinot no visa tikko dzirdēt - nebūt nē. Viņa nebeidzamā mīlestība nav beigusies. Viņš neko nav aizmirsis. Viņa apsolījumi nebeidzas līdz ar Kristību - tad šie apsolījumi tikai sākas. Dieva varenie darbi un brīnumi tiek atklāti Viņa Vārdā, lai mēs tos atrastu un atcerētos tieši Svētajos Rakstos. Un pat, ja piedzīvojam garas un nemierīgas naktis, kurās nevaram atcerēties Dieva apsolījumus un neredzam Viņa darbus mūsu dzīvēs, tie tik un tā pastāv, jo Dievs atceras par mums un ikdienas par mums gādā - lielās un mazās lietās, īpaši tad, kad mums pasniedz Viņa piedošanu Vārdā un Sakramentos.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Visuvarenais Dievs, kad nemierīgās, šaubu un baiļu, dienās un naktīs mēs aizmirstam par Taviem darbiem un brīnumiem, pievērs mūsu sirdis un prātus Tavam Vārdam. Vadi mūs ar Tavu Garu, lai mēs atcerētos Tavus varenos darbus, kurus Tu esi darījis mūsu pestīšanas labad. Mēs zinām, ka mūsu Kungā, Jēzū Kristū, Tavi apsolījumi un Tava nebeidzamā mīlestība ir mūžīgi. Uzklausi mūsu lūgšanu, kad lūdzamies Tava mīļā Dēla svētajā vārdā.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 388 - Mums pestīšana atnāca (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 438. lpp.)
