IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ 1. Moz. 8:20-22
Un Noa uzbūvēja altāri Kungam un ņēma no katra šķīsta lopa un no katra šķīsta putna un upurēja uz altāra sadedzināmos upurus. Un Kungs saoda tīkamo smaržu un teica savā sirdī: “Es vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds domas ir ļaunas kopš viņa jaunības, un es vairs neapkaušu katru dzīvu būtni, kā es to darīju! Visas zemes dienas vairs nemitēsies sēja un pļauja, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts!”
PĀRDOMAS
Pēc postošajiem grēku plūdiem ir, šķietami, grūti noticēt Dieva apsolījumam, kuru Dievs deva Noam. It īpaši tad, kad mēs paši piedzīvojam kādus stihijas izraisītus negadījumus vai kāda cita veida zaudējumus - tad ikdienas dzīve tiek apgriezta kājām gaisā. Šķiet, nekas vairs nebūs tā kā agrāk, bet ir lietas, kas tomēr paliek nemainīgas. Dieva apsolījums, par kuru liecina Viņa varavīksne skaidrajās debesīs, ir mūžīgs: "Visas zemes dienas vairs nemitēsies sēja un pļauja, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts!" (1. Moz. 8:22)
Dievs noteica gadalaiku kārtību. Viņš lika debesīs sauli, mēnesi un zvaigznes, lai tās būtu “zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus” (1. Moz. 1:14). Dievs, savā dusmībā un sodā pret cilvēku grēkiem, uz kādu laiku aizsedza gaismu un izjauca gadalaiku ritējumu, sūtot vētras un plūdus. Kad plūdu ūdeņi atkāpās, Dievs apsolīja vairs nekad neapkaut katru dzīvu būtni. Kopš tā laika gadalaiku, sējas un pļaujas, dienas un nakts kārtība nav mitējusies. Diemžēl, arī cilvēku sacelšanās pret Radītāju nav beigusies, jo mēs vēl joprojām no tā ciešam ikdienā gan sevī, gan citos. Kā jau Dievs to novēroja: "cilvēka sirds domas ir ļaunas kopš viņa jaunības", un šis cilvēka grēks un ļaunums atspoguļojas arī radītajā pasaulē, jo arī tā cieš no grēka lāsta. Kaut arī dabas katastrofas vairs nekad neiznīcinās visu dzīvību virs zemes, tās tomēr sagrauj, bet Dieva apsolījums paliek - radība turpina savu dzīvi, kā Dievs to ir iedibinājis.
Dievs nevarēja un nevar ignorēt grēka ļaunumu, apzinātu cilvēku sacelšanos, kas samaitā Viņa radīto un cilvēkus, kas radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Noteiktajā laikā pār pasauli krita Dieva tiesas beidzamā vētra, un šajā beidzamā vētrā tika nokauta tikai viena dzīvība, lai samaksātu maksu par visiem cilvēces grēkiem - Viņa paša Dēla dzīvība Golgātas krustā. Tā vietā, lai iznīcinātu visu, Dievs mīl Viņa radīto pasauli un sūta savu Dēlu Jēzu, lai Viņš uzņemtos grēka lāstu uz sevi, “lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jņ. 3:16) Mēs visi, kas paļaujamies uz Dieva pestīšanu, Kristībā esam piedzimuši no jauna - mēs esam radīti no jauna Kristū, un kad pienāks laiks mūsu Glābējam atgriezties, Dievs atjaunos visu Viņa radību.
Kad Jēzus atgriezīsies otrreiz, “debesis ar lielu troksni izgaisīs, pasaules elementi sadegdami izjuks, un zemi un visu, kas uz tās, Dievs piemeklēs.” (2. Pēt. 3:10) Gaidot šo dienu, mēs ceram piedzīvot un gaidām uz jaunām debesīm un jaunu zemi, kurā taisnība mājo (2. Pēt. 3:13) Mēs precīzi nezinām, kāda būs šī jaunā radība, bet mēs zinām, ka mēs dzīvosim mūžīgi mūsu Pestītāja klātbūtnē, un nekas vairs nebūs tāds kā agrāk, bet noteikti būs tikai labāk.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, pasargā mūs daudzajās vētrās un pārbaudījumos, ar kuriem saskaramies. Piedod mums, ka novēršamies no Tevis un Tava Vārda, lai sekotu mūsu pašu kārībām un apkārtējās pasaules kārdinājumiem. Caur Tavu Garu palīdzi mums dzīvot kā Tevis atpestītiem un atjaunotiem cilvēkiem līdz pat tai dienai, kad mēs dzīvosim Tavā klātbūtnē mūžīgi.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 278:1.-7., 13. pants - Ja tūkstoš mēlēm vien es spētu (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 320.-321. lpp.)
