IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ 1. Kor. 15:51-58
Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā. Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis? Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība. Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.
PĀRDOMAS
Negadījumos izdzīvojušie var paust savu atvieglojumu un pateicību pat lielu zaudējumu gadījumā: "Vismaz mēs esam dzīvi un esam kopā." Taču ne vienmēr tas tā ir. Dažkārt, dzīvības var tikt zaudētas. Tie, kas ir smagi sasirguši, ne vienmēr atveseļojas. Mēs sērojam un šīs sēras, lai arī cik sāpīgas, tomēr, ir svarīgas un nepieciešamas. Mums, kas paļaujas uz Kristu, nepieciešamās skumjas atšķiras no tām, ko piedzīvo neticīgā pasaule. Mēs neskumstam "tāpat kā visi pārējie, kas ir bez cerības." (1. Tes. 4:13) Sērās mums ir dzīva cerība uz mūsu Glābēju, Kungu Jēzu Kristu. Pat skumjās Dievs Svētais Gars darbojas caur Svētajiem Rakstiem, lai pievērstu mūsu sirdis un prātus Dieva apsolījumiem. Šie apsolījumi, ar ticības acīm, ļauj mums ieraudzīt to uzvaru, kas mums pieder Jēzū Kristū.
Pat tajos, ar labu nodomu, izteiktajos vārdos, par to, ka aizgājējs tagad atrodas labākā vietā, ir atrodams Kristus uzvaras atspīdums. Tie vārdi sasaucas ar apustuļa Pāvila vārdiem: "es kāroju atraisīties un būt ar Kristu, jo tas ir daudz labāk" (Filip. 1:23). Šos vārdus jāsaprot vien tajā nozīmē, kas vēsta par mums nolikto laiku atrasties "prom no miesas" - tad mēs mājojam pie Kunga. (2. Kor. 5:8) Labākas vietas, kā vien blakus Kungam, nav, taču ar to uzvara, kas mums pieder Kristū, nebeidzas - tā sniedzas pat līdz mūsu pašu augšāmcelšanās dienai.
Pēdējā šīs pasaules dienā, kad Jēzus nāks otrreiz, visu cilvēku miesas, kas Viņā ir aizmigušas, tiks uzmodinātas. Kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, Viņš nebija kā redzējums vai gars. Viņš bija reāls, dzīvs un fiziski esošs kopā ar saviem mācekļiem. Augšāmceltais Kungs ēda kopā ar viņiem. Viņš aicināja mācekļus pieskarties rētām, ko atstāja krustā sišanas notikums. Tādā pašā veidā arī mūsu miesas kādu dienu tiks augšāmceltas un pagodinātas, jo “kad Kristus - jūsu dzīvība - parādīsies, arī jūs līdz ar Viņu tiksiet atklāti godībā.” (Kol. 3:4) Tajā dienā pati nāve tiks iznīcināta. Dvēselei un miesai atkal apvienojoties, mēs dzīvosim jaunradītā radībā mūžīgi, kur “mēs būsim ar Kungu vienumēr.” (1. Tes. 4:17) Nebūs vairs zaudējumu vai sāpju, nebūs bēdu vai asaru.
Tagadējā laikā mēs sērojam, bet kā cilvēki, kuriem ir dzīva cerība, pārliecināti, ka tie, kas aizmiguši Kristū, celsies kopā ar mums, lai mūžīgi līdzdalītu uzvaru, kas mums pieder, pateicoties ticībai Jēzus vārdam. Mūsu augšāmceltais un valdošais Kungs saka: "[..] nebīsties, es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. Es biju miris, un redzi - es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man pieder nāves un elles atslēgas." (Atkl. 1:17-18) Nāvei nav pēdējais vārds, ne tagad, ne nākotnē. Tas pieder Jēzum - dzīvības Kungam.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, kad nāves priekšā esam bailēs, kad bēdājamies par tuvo un mīļo cilvēku zaudēšanu, pievērs mūsu sirdis Tavam Vārdam, lai rastu Tevī dzīvības un augšāmcelšanās apsolījumu. Mēs ceram uz Tavas atgriešanās dienu, kad tiksim piecelti no kapiem, lai dzīvotu Tavā klātbūtnē mūžīgi. Nāc, Kungs Jēzu!
"MŪSU TĒVS"
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 136 - Jēzus - dzīvs, un es Tam līdz (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 168. lpp.)
