IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Lk. 13:1-5
Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
PĀRDOMAS
Izdzīvojušo vainas apziņas aizkustināti vai izdzirdot par kāda cilvēka zaudējumu, traģēdiju un katastrofu gadījumos mēs mēdzam jautāt: "Kāpēc?" Kāpēc mirst, piemēram, Covid-19 slimnieki? Kāpēc cilvēki, principā, mirst vai piedzīvo ciešanas? Vai viņi ir ko nodarījuši, lai izpelnītos to, kas ar viņiem uz doto brīdi notiek? Kāpēc tā pilsēta vai tā māja tika sagrauta, kamēr citi cilvēki apkārtnē tika saudzēti? Šodien, klausoties Jēzus vārdos, dažiem cilvēkiem, iespējams, var rasties tieši šādi jautājumi. Aplūkosim, par ko tad Jēzus īsti runā.
Jūdi no Galilejas bija devušies uz Jeruzālemes templi pielūgt Dievu. Pēc Romas gubernatora Poncija Pilāta pavēles, iespējams, reaģējot uz nekārtībām vai baumām par dumpi, karavīri uzbruka galilejiešiem, sajaucot svētceļnieku asinis ar upurēšanai paredzēto dzīvnieku asinīm. Citā, Jēzus minētā, traģēdijā Sīloāma apkaimē sabruka tornis, kā rezultātā 18 cilvēki gāja bojā. Dzirdot šīs vēstis, Jēzus uzdeva jautājumu vēl pirms Viņa klausītāji varēja uzdot jautājumu, kas viņiem noteikti bija prātā, tāpat kā tas būtu noticis ar mums. Kāpēc? Vai Galilejas svētceļnieki bija ļaunāki grēcinieki nekā visi pārējie Galilejā? Vai cilvēki, kas gāja bojā torņa sabrukumā, bija lielāki likumpārkāpēji nekā visi pārējie Jeruzālemes cilvēki? Kāpēc viņi nomira?
Jēzus uzdod jautājumus un sniedz arī atbildes, bet Viņš nepiedāvā precīzas atbildes, kuras mēs ceram dzirdēt no Viņa. Vai cilvēki, kas nomira, bija grēcīgāki nekā tie, kas izdzīvoja? Jēzus saka: "Nē." Viņš nepiedāvā citu nāves iemeslu vai cēloni. Tā vietā Viņš nekavējoties novērš mūsu uzmanību no laicīgām zemes bēdām un pievērš to mūžīgās nelaimes iespējamībai: "[..] ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā." (Lk. 13:5)
Biedējošās situācijās, slimību un traģēdijas apstākļos, mēs vēlamies zināt - kāpēc? Bieži vien jautājums ir personisks: “Kāpēc es? Kāpēc kaut kas notiek vai nenotiek ar mani?” Atbildes uz šiem jautājumiem slēpjas tajos mērķos, kurus Dievs vēlas panākt, un Viņa varenībā, vedot mūs pretī mūžīgajai dzīvībai, un šāda veida informācija mūsu, grēcīgajai un nepilnīgai, sapratnei nav aptverama, tāpēc arī konkrētas atbildes uz šāda veida jautājumiem mums nav pieejamas. Tomēr Jēzus mūs neatstāj vienus pašus pilnīgā neziņā un evaņģēlija lasījumā minētajos notikumos sniedz atbildi, kas mums ir jāzin. Viņš brīdina par iespēju iet bojā arī mūžīgi, par mūžīgām ciešanām un nošķirtību no Dieva uz visiem laikiem. Par traģēdiju, kurai nav gala un kurā nav arī cerības, bet blakus šim šausminošam brīdinājumam Jēzus mums piedāvā arī izeju no tās - nožēlot mūsu grēkus, un zem šī Viņa aicinājuma uz grēku nožēlu slēpjas arī nemainīgs Evaņģēlija piedošanas apsolījums: "Tev tavi grēki ir piedoti." (Lk. 7:48)
Kā galilejiešu asinis sajaucās ar viņu upuru asinīm, tā arī Jēzus, nevainojamā Upurjēra, asinis plūda no Golgātas krusta, lai nomazgātu visus mūsu grēkus un atbrīvotu no mūžīgām ciešanām. Sīloāmas tornim sabrūkot, gāja bojā 18 cilvēki, bet par mūsu visu - visas cilvēces - pestīšanu, zem cilvēku grēku un vainas nastas smaguma, tika nokauts vien Jēzus. Mēs nezinām, kāpēc gāja bojā cilvēki no Galilejas vai Sīloāmas torņa gadījumā, vai Covid-19 gadījumā, bet mēs zinām Dieva Dēla nāves iemeslu. Viņš cieta un mira, lai samaksātu sodu, kuru esam pelnījuši mēs par saviem grēkiem. Viņš augšāmcēlās, lai uzvarētu pašu nāvi un lai mēs varētu dzīvot mūžīgi Viņa klātbūtnē arī pēc mūsu laicīgās nāves. Tas var atsaukt atmiņā vēl vienu jautājumu: "Kāpēc tieši es?" Un uz šo jautājumu mēs zinām atbildi: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jņ. 3:16)
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es
ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, mums ir tik daudz jautājumu. Mēs vēlamies zināt, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. Mēs vēlamies zināt tos iemeslus un atbildes uz, šķietami, bezjēdzīgām nelaimēm, kuras piedzīvojam savās dzīvēs. Kaut arī šīs atbildes mums netiek atklātas, mudini mūs nožēlot mūsu grēkus. Mēs pazemībā lūdzam: piedod mums, piepildi mūs ar cerību un paļāvības pilnu uzticēšanos Taviem apsolījumiem. Ļauj mums atbildēt ar līdzjūtību tiem, kas cieš, lai viņi varētu piedzīvot Tavu mīlestību caur mūsu vārdiem un darbiem.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu
Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs
prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod
mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem
parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 408 - Tu, kas mani radījusi (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 460. lpp.)
