IEVADS
Dieva Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
LASĪJUMS ~ Lk. 12:22-34
Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes. Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem. Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo? Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties! Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag. Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots. Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību. Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž. Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
PĀRDOMAS
"Nezūdieties" - tā, iespējams, ir viena no visgrūtākajām Jēzus pavēlēm. Domas par zūdīšanos, žēlošanos, par savas neapmierinātības vai sarūgtinājuma paušanu mūsu prātos ienāk diezgan ātri un, bez brīdinājuma, var mūs pārņemt, sākumā izpaužoties kā nenozīmīga nervozēšanas pazīme līdz pat visu miesu satverošam, grūti kontrolējamam uztraukumam. Mēs bieži vien uztraucamies par itin visu - pārtiku, apģērbu, pajumti, darbu, skolu, par ģimenes attiecībām un draudzībām. Tomēr mūsu Kungs un Pestītājs mums saka: "[..] nezūdieties savas dzīvības dēļ [..]." (Lk. 12:22) Jēzus nedod mums šo grūto pavēli, lai uzreiz pēc tam aizietu prom, atstājot mūs vienus pašus savos centienos saprast Viņa vārdus. Viņš vada un maina mūsu satrauktās domas pret kaut ko daudz labāku.
Kā mēs maksāsim par ēdienu vai īri? Kā pirksim apģērbu un apavus? Jēzus zin, ka mēs uzdodam šādus jautājumus, bet pievērš mūsu uzmanību putniem un ziediem. Kraukļi nesēj un nepļauj labību, tie nepērk pārtikas preces, un tomēr mūsu debesu Tēvs tos visus baro. Lilijas nevērpj drānas un nešuj drēbes, tās neiepērkas universālveikalos vai hipermārketos, un tomēr Dievs tās ietērpj krāsās, kas ir spožākas nekā ķēniņa Salamana bagātīgās, karaliskās drēbes. Ja debesu Tēvs uztur kraukļus un lilijas, cik gan daudz vairāk Viņš rūpējas par mums katru dienu! Mazajā katehismā, 2. nodaļā: Par ticību, mūsu ticības tēvs Dr. Mārtiņš Luters raksta: "Es ticu, ka Dievs mani radījis līdz ar visu citu radību, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, prātu un visas maņas un vēl aizvien mani uztur. Viņš dod man apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu, māju un sētu, sievu un bērnus, laukus, lopus un pārējos labumus. Viņš mani bagātīgi un ik dienas apgādā ar visu to, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā. To visu Viņš dara no tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgam būt. Patiesi, tas tā ir." Mēs neesam vieni savās raizēs par pārtiku, apģērbu un pārējām lietām, kas prasa mūsu uzmanību - “Pēc visa tā pagāni dzenas; [..].” (Lk. 12:30) Jēzus ar šiem vārdiem nesaka, lai mēs nododamies laiskai nekā nedarīšanai un gaidām, kad tad, nu, Dievs mums visu iedos, kad tad visas mūsu vajadzību apmierināšānai nepieciešamās lietas nokristīs no debesīm. Jēzus pievērš mūsu uzamnību tam, uz ko ikdienā centrējas mūsu domas un sirds - uz laicīgiem labumiem vai tomēr uz Dieva valstību. Gan ticīgajiem, gan neticīgajiem ir vienas un tās pašas vajadzības, par kurām rūpēties, un debesu Tēvs, kurš mūs visus ir radījis, zin šīs mūsu vajadzības.
Jēzus dara daudz vairāk nekā dod mums vienkāršu ieteikumu atcerēties par putniem gaisā un puķēm virs zemes. Jēzus pievērš mūsu uzmanību Dieva valstībai un pamudina mūs meklēt to, lai Viņš valdītu mūsu sirdīs un dzīvēs. Un arī par to mums nav jāuztraucas, jo dāvāt mums Debesu valstību ir mūsu debesu Tēva lielākais prieks: “Mēs pateicamies Tēvam, kas mūs izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā – Viņa dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis [..].” (Kol. 1:13-14) Dievs mūs ir atbrīvojis no tumsas varas. Caur Viņa vienīgā Dēla nāvi un augšāmcelšanos, Dievs sagrāva grēka, nāves un velna valdīšanu, kas mūs turēja tumsas gūstā. Caur Viņa žēlastību ticībā mēs tiekam ievesti Kristus valstībā. Kā kraukļi pārtiek no tā, ko tie nav sējuši vai pļāvuši, tā mēs tiekam pabaroti ar Jēzus Kristus miesas un asiņu dāvanu, ko Viņš mums ir sagatavojis Svētajā Vakarēdienā. Kā lilijas ir ietērptas košā apģērbā, ko tās nav šuvušas, tā arī mēs ticībā tiekam ietērpti Jēzus Kristus taisnīgumā. Mums ir dārgums, kuru nekādas trauksmes, vai laicīgās zemes raizes, nespēj mums atņemt - grēku piedošanas dārgums un mūžīgā dzīvība mūsu Pestītāja klātbūtnē. Uz brīdi atliksim mūsu bailes un padomāsim dzirdēto!
Līdzdalīsim savus laicīgos un mūžīgos dārgumus ar tiem, kam tie ir nepieciešami, jo arī viņiem ir rūpes. Un, kad satraukums apdraud mūs pašus, sekosim Jēzus pavēlei - nezūdīties - un tā vietā ļausim Viņam pievērst mūsu uzmanību labi barotajiem kraukļiem un koši tērptām lilijām. Tā nav tukša sapņošana, ko Jēzus piedāvā. Viņš pats nāk pie mums katrā lūgšanā, lai pievērstu mūsu uzmanību debesu Tēvam, kurš labāk par mums zin mūsu vajadzības. Jēzus pats nāk pie mums Svētajā Vakarēdienā, lai pievērstu mūsu uzmanību Viņa valstībai, kura caur Viņu mums jau pieder.
TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es
ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
LŪGŠANA
Debesu Tēvs, kad esmu ieslodzīts trauksmē un bailēs par savu nākotni, mierini mani un stiprini manu ticību caur cerību un mieru, kas atrodami Tavā Svētajā Vārdā. Pievērs manu uzmanību putniem gaisā un lilijām laukā, kur redzu Tavas gādības pierādījumu attiecībā uz visu radību. Caur manu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu, Tu esi mani atbrīvojis no grēka un nāves, un esi ievedis mani Viņa mūžīgās valstības drošībā. Tu zini manas vajadzības un nodrošināsi mani, šodien un mūžībā. Paklausi manu lūgšanu Jēzus vārdā.
"MŪSU TĒVS"
Mūsu
Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs
prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod
mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem
parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
DZIESMA
ADVENTĀ: Dziesma Nr. 17 - Nu Ķēniņš, nāk jums, Dieva ļaudis (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 36. lpp.)
PĀRĒJĀ LAIKĀ: Dziesma Nr. 474 - Kas ļaujas Debestēva rokās (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 535. lpp.)
