Ja ZVAIGZNES CEĻŠ norit draudzē, tad izvēlas:
- vienu LEKTORU (L.), kurš lasītu lasījumus un lūgtu katras stacijas noslēguma lūgšanu, kas tiek lūgtas pēc klusuma brīžiem;
- un VADĪTĀJU (V.), kurš teiktu/lūgtu meditāciju.
Draudze pieceļas. Ja šo Staciju lūgšanu lūdz INDIVIDUĀLI, var nomesties ceļos vai stāvēt kājās, ja veselība to pieļauj.
[ KVADRĀTIEKAVĀS ] esošos punktus un tekstus nelieto, ja šī lūgšana tiek lūgta INDIVIDUĀLI.
1. IEVADA SVĒTĪBA
2. LŪGŠANA
[ UZAICINĀJUMS ]
V.: Mīļie brāļi un māsas Kristū, kā Austrumu gudrie dosimies Zvaigznes ceļā, ticībā gaidīdami uz mūsu Kunga Jēzus Kristus otro atnākšanu. Pārdomāsim Vecās Derības priekšpasludinājumus par Dieva Dēla iemiesošanos, pravietojumu piepildīšanos un meklēsim Kungu Jēzu Kristu mūsu dzīvēs, lai tās tiek Viņa izgaismotas.
3. ZVAIGZNES CEĻA STACIJAS:
Ja lūgšana norit DRAUDZĒ, seko procesija, kuras priekšgalā ir krucifers (tas, kurš nes procesiju krustu), viņam seko lektors un vadītājs, un aiz viņiem – draudze.
Ja lūgšanu lūdz INDIVIDUĀLI, procesija nenotiek.
DZIESMA
Iesākot Zvaigznes ceļu (kā arī pēc katras stacijas), draudze dzied dziesmu Nr. 4, 1. pantu - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
Visi lasījumi ir ņemti no Bībeles jaunā tulkojuma ("BĪBELE ar deiterokanoniskajām grāmatām" Rīga: LBB, 2012.)
Lasījumus nepiesaka, un nenoslēdz ar vārdiem: “Tā Kunga vārds!” Tikai nolasa attiecīgās stacijas Rakstu vietu.
I. stacija: ĀDAMA UN IEVAS RADĪŠANA
L.: Un Dievs teica: “Taisīsim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, lai tas valda pār zivīm jūrā un pār putniem debesīs, un pār lopiem, un pār visu zemi, un pār visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemi!” Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to – vīrieti un sievieti viņš radīja! Un Dievs viņus svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to – valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, pār visu, kas dzīvs un rāpo pa zemi!” [..] Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi! (1. Moz. 1:26-28, 31a)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Radības brīnumos Tas Kungs atklāja Viņa lielo mīlestību, radot cilvēku pēc Viņa tēla un līdzības. Tomēr Ādama un Ievas grēka dēļ šis tēls tika izkropļots, un līdzība - aptumšota. Mēs visi, viņu bērni, esam viņu pārkāpumu iezīmēti. Radības labestība tika atstāta novārtā un gaida, kad to no jauna atradīs, bet cilvēka skaistums ir grēka saēsts. Lai tas tā nebūtu mūžīgi, mūsu mīlošais debesu Tēvs tik ļoti mīl pasauli un cilvēkus, ka Viņš sūtīja Savu vienīgo Dēlu Jēzu Kristu par Glābēju.
Kristū viss, kas bija zaudēts, ir atjaunots un pat daudz vairāk tika dots. Cilvēks, kurš zaudēja draudzību ar Kungu, tagad Kristū var piedzīvot Dieva tuvību, piedošanu, pestīšanu un mīlestību. Vēl pirms Ādama un Ievas galīgās izraidīšanas no Ēdenes dārza, Tas Kungs sāka gatavot pasauli Viņa Dēla uzņemšanai.
Gatavošanās Jēzus atnākšanai ir Adventa noslēpums, bet gatavošanās tam, ka caur Kristu viss tiek darīts jauns, ir Viņa iemiesošanās noslēpums, kā par to liecina Atklāsmes grāmatas vārdi 21. nodaļā: “Tad es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas un jūras vairs nebija. Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. Es dzirdēju varenu balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis. Tas, kas sēdēja tronī, teica: “Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica: raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess.”” (Atkl. 21:1-5) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.: [ Lūgsim! ] Mīlošais Tēvs, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu Tu ieaicini mūs jaunajā paradīzē. Tavā Dēlā mums ir dāvāts vairāk nekā mēs to jebkad varētu cerēt. Ar Viņa dzemdināšanu cilvēka miesā, dāvā iespēju arī mums saņemt Tavu dievišķo dzīvību. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 2. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
II. stacija: DERĪBAS SĀKUMS
L.: Un Kungs viņam parādījās pie Mamres ozoliem [..] Viņš pacēla savas acis, paskatījās, un, redzi, tur priekšā stāvēja trīs vīri [..] Un tie viņam teica: “Kur ir tava sieva Sāra?” Viņš teica: “Redzi, teltī!” Tad viens teica: “Es noteikti atkal nākšu pie tevis ap pavasara laiku, un, redzi, tavai sievai Sārai būs dēls!” Bet Sāra klausījās telts ejā, tā bija viņam aizmugurē. Ābrahāms un Sāra bija jau paveci gados, un Sārai vairs nenotika, kā sievām mēdz notikt. Un Sāra smējās pie sevis: “Kad esmu jau veca, man vēl būs tīksme? Un mans kungs arī ir vecs!” Un Kungs teica Ābrahāmam: “Kādēļ Sāra smējās, sacīdama: vai tad patiesi es dzemdēšu?! Es taču esmu par vecu! Vai Kungam ir kas neiespējams? Noliktajā laikā tev un Sārai ap pavasara laiku būs dēls!” [..] Un Kungs pievērsās Sārai, kā viņš bija teicis, un Kungs darīja Sārai, kā bija teicis! Sāra kļuva grūta, un Sāra dzemdēja Ābrahāmam vecumā dēlu – tajā laikā, par kuru Dievs bija runājis. Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko viņam bija dzemdējusi Sāra, par Īzaku. (1. Moz. 18:1a, 2a, 9-14; 21:1-3)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Šajā laikā, kad dzīvību uzskata vairāk kā apgrūtinājumu nekā dāvanu, sabiedrībai, kas atbalsta abortus, ir grūti saprast šī bezbērnu pāra vilšanos, lai gan draugu un radinieku bērni ir pastāvīgs atgādinājums tam priekam, kas paiet mums garām kā Dieva līdzradītājiem.
Sāra uzdod jautājumus: "Kad esmu jau veca, man vēl būs tīksme? Vai tad patiesi es dzemdēšu?!" Un Tas Kungs atbild: "Noliktajā laikā tev un Sārai ap pavasara laiku būs dēls!" Proti, Dievs vienmēr dzird mūsu lūgšanas un nekad neaizmirst par mums. Ja Dievs kaut uz mirkli aizmirstu par mums, Visums beigtu pastāvēt. Mums, Baznīcai, ir dots Dieva Dēls Jēzus Kristus, mūsu Kungs un Pestītājs, kurš ir mūsu dzīvības Devējs. Viņš vienmēr bija, ir un būs ar mums, jo Viņš ir Immanuēls, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē – "Dievs ar mums". Ar Viņa ciešanām, mūsu labad, un brūcēm, mēs tiekam dziedināti. Ar Viņa šaustīto miesu un asinīm, pie krusta izlietām par mums Golgātā, mēs saņemam atjaunotu dzīvi. Caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos mēs saņemam Dieva piedošanu un tiekam atbrīvoti no grēka, nāves un velna varas, lai Jēzus atpestīto pulks būtu tikpat liels, cik zvaigznes debesīs un smiltis jūrā kā to apliecina apustulis Pāvils vēstulē romiešiem, 9. nodaļā:
“Tomēr nav tā, ka Dieva vārds nebūtu piepildījies. Ne jau visi, kas cēlušies no Israēla, ir Israēls, nedz arī viņi visi ir bērni tādēļ vien, ka ir Ābrahāma pēcnācēji, bet gan: tie, kas nāk no Īzaka, tiks saukti par taviem pēcnācējiem. Tas nozīmē, ka ne jau miesas bērni ir Dieva bērni, bet gan apsolījuma bērni tiek uzskatīti par Ābrahāma pēcnācējiem. Un apsolījuma vārdi ir šādi: ap šo pašu laiku es nākšu, un tad Sārai būs dēls.” (Rom. 9:6-9) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.:
[ Lūgsim! ] Slavēts Tu esi, Visuma Ķēniņ. Ābrahāmam un Sārai Tu atklāji, ka esi uzticīgs saviem apsolījumiem. Tu devi savu vārdu viņu pēcnācējiem, to vareno un neizsakāmo vārdu, kas nes dzīvību un pestīšanu. Laiku piepildījumā Tu no jauna devi Tavu apsolījuma Vārdu Jēzū Kristū, kurš caur krusta ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos no mirušajiem, ir kļuvis par mūsu dzīvību un pestīšanu. Mēs Tevi lūdzam: dāvā, lai cilvēki, kurus Tu uzrunā, iemanto pilnīgu atpestīšanu un Tavi bērni, kas dzimuši ne no miesas, bet ūdenī un Svētajā Garā, līdzdalītu visu, ko esi apsolījis tiem dot. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 3. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
III. stacija: EŅĢEĻA VĒSTĪJUMS
L.: Bija kāds vīrs no Coras, no Dāna dzimtas, vārdā Mānohs, viņa sieva bija neauglīga un nebija dzemdējusi. Kunga eņģelis parādījās tai sievai un teica: “Redzi, tu neauglīgā un nedzemdējusī, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! Tad nu sargies dzert vīnu un reibinošu dzērienu un ēst nešķīstu! Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, skujamais nazis lai neiet pār viņa galvu, jo šis zēns ir Dieva nazīrietis kopš dzimšanas! Viņš sāks atpestīt Israēlu no filistiešiem.” Tad šī sieva nāca un sacīja savam vīram: “Pie manis bija atnācis Dieva vīrs, viņš izskatījās kā Dieva eņģelis – ļoti baismīgs! Es viņam nejautāju, no kurienes viņš un kā viņu sauc, un viņš man to neteica. Bet viņš man sacīja: redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! Tad nu nedzer vīnu un reibinošu dzērienu un neēd neko nešķīstu, lai šis zēns būtu Dieva nazīrietis kopš dzimšanas līdz nāves dienai!” [..] Sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons. Zēns auga, un Kungs viņu svētīja. (Soģ. 13:2-7, 24)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Caur dzīvošanu derībā Tas Kungs centās vest Savu tautu pie Mesijas. Mānohs un viņa sieva pieredzēja to, ka Dievam ir vara pat tur, kur pasaulei šķiet Viņš ir bezspēcīgs. Pat neauglība nav šķērslis Dieva auglībai, kura ietekmē Simsona spēks priekšpasludina paša Kristus spēku.
Simsons sarāva fiziskās ķēdes un nogāza savu gūstītāju templi. Kristus, mūsu Kungs, iznīcināja mūsu nāves ķēdes un ļāva nojaukt Viņa miesas templi, lai augšāmceltos godībā mūsu pestīšanas labad.
Mūsu pestīšana nāk tikai no Tā Kunga un ne no mūsu pašu spēka vai jebkāda cita veida varēšanas kā to apliecina mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlijs, kuru pierakstījis svētais Lūka, 1. nodaļā:
“Bet eņģelis viņam sacīja: “Nebīsties, Zaharija, tava lūgšana ir uzklausīta, tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu, un tu sauksi to vārdā Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. Jo viņš būs liels Kunga priekšā, vīnu un reibinošu dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. Daudziem Israēla dēliem viņš liks atgriezties pie Kunga, viņu Dieva. Un tas staigās viņa priekšā Elijas garā un spēkā, lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno gudrībai, lai darītu ļaudis gatavus Kungam.”” (Lk. 1:13-17) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.: [ Lūgsim! ] Mīlošais Dievs un Tēvs, katru gadu no jauna Tu dāvā Svētā Gara augļus cilvēka neauglībā. Ar izredzēto derības tautu Tu runāji caur eņģeļu starpniecību, bet tagad Tu runā ar mums caur Tava Vārda palīdzību, kas ir mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus.
Palīdzi mums vienmēr sadzirdēt Kristu, runājam mūsu sirdīs. Tikai Viņš var atvieglināt mūsu bailes un raizes. Tikai Kristus var mums dāvāt dzīvību šajā pasaulē. Viņa Svētajā Vārdā dāvā bērnus tiem, kas to lūdz, un dāvā ticību tiem, kas ir sirdī neauglīgi, īpaši tiem, kas ir mūsu ģimenēs, draugu un paziņu lokā. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 4. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
IV. stacija: BETLĒMES LIKTENIS
L.: Arī moābieti Ruti, Mahlona atraitni, es ņemu sev par sievu, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam, lai netiek iznīdēts mirušā vārds starp viņa brāļiem un viņa cilts vārtos. Šodien jūs esat tam liecinieki!” Tad visa tauta vārtos un vecajie atbildēja: “Liecinieki gan! Kungs šo sievu, kas ienāk tavā namā, darīs kā Rāhēli un kā Leu, kas Israēlam uzcēlušas namu! Topi varens Efrātā, daudzināts Betlēmē! Tavs nams būs kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam, tā dzimuma dēļ, ko Kungs tev dos no šīs jaunās meitas.” Boazs ņēma Ruti, un tā kļuva viņam par sievu. Viņš nāca pie tās, un Kungs ļāva viņai tapt grūtai. Viņa dzemdēja dēlu. (Rut. 4:10-13)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Mazas pilsētas var būt vietas, kur cilvēki viens par otru gādā un kur "vēro" viens otru, īpaši svešiniekus. Katru dienu šajā sarūkošajā pasaulē pret svešiniekiem un atstumtajiem izturas ar aizdomām, aizvainojumu un nicinājumu. Dzīves tiek sagrautas un salauztas, kad mūsu prāts un sirdis atsakās atzīt, ka Dievs vēlas izglābt cilvēkus starp visām rasēm, visām tautām un visām kristīgās ticības konfesijām.
Betlēme bija maza pilsēta, kas pirmā aizvēra durvis Jēzum, Marijai un Jāzepam. Tomēr Tas Kungs Savā neizmērojamā žēlastībā atņem mums mūsu grēkus un dāvā piedošanu, lai mūsu nespēkā atklātos Viņa žēlastība un spēks. Neatkarīgi no tās mazuma un grēkiem, Betlēme tik un tā, no Dieva žēlastības, tiek saukta par lielu kā to apliecina mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlijs, kuru pierakstījis svētais Matejs, 2. nodaļā:
“Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.” To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Sapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst. Tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis: un tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs manu tautu – Israēlu.”” (Mt. 1:1-6) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.: [ Lūgsim! ] Visu tautu Kungs un Dievs, svētītā sieva Rute nebija tās derības meita, kuru Tu noslēdzi ar Ābrahāmu, un tomēr Tu izvēlējies viņu darīt par Kristus priekšgājēju un par piemēru uzticībai un godbijībai uz Tevi.
Neļauj mūsu sirdīm būt slēgtām pret svešiniekiem vai cilvēkiem, kas nav tādi kā mēs. Palīdzi mums saprast un atzīt, ka, uzņemot viņus, mēs uzņemam Tavu Dēlu. Lai mēs vienmēr atceramies, ka pat vēsa ūdens malks, kas svešiniekam dāvāts aiz mīlestības pret Jēzus vārdu, tiks pieminēts arī Tavā priekšā debesīs. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 5. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
V. stacija: HANNAS SLAVAS DZIESMA
L.: No rīta viņi cēlās agri, zemojās Kunga priekšā un devās atpakaļ uz savām mājām Rāmā. Tad Elkāna gulēja ar savu sievu Hannu, un Kungs viņu atcerējās. Kad laiks apritēja, Hanna kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa to nosauca par Samuēlu, sacīdama: “No Kunga esmu viņu izlūgusies.” [..] Par šo zēnu es lūdzos, un Kungs ir piepildījis manu lūgumu, ko viņam izteicu. Tad nu es viņu atdodu Kungam – uz visu mūžu viņš ir dots Kungam!” Un viņi tur zemojās Kungam. [..] Hanna lūdza, sacīdama: “Mana sirds gavilē Kungā, Kungs manu spēku augstu cēlis, mute man lielās pret maniem naidniekiem, jo es līksmoju par tavu pestīšanu. Neviens nav tik svēts kā Kungs, neviens nestāv tev līdzās! Nav tādas klints kā mūsu Dievs! Nerunājiet vairs tik pārlieku lepni, ka uzpūtība jums nāk no mutes, jo Kungs ir zināšanas Dievs, viņš izsver visus darbus! Varoņu loki salauzti, bet vārguļi apjozušies spēku. Pārtikušie salīgst par maizi, un, kas cieta badu, tiem atliek. Neauglīgā dzemdē septiņus, bet, kurai bija daudz dēlu, tā nīkst. Kungs nokauj un dara dzīvu, noved šeolā un izved no tā. Kungs piešķir mantojumu un bagātību, gan pazemo, gan ceļ augstu. Viņš pieceļ no pīšļiem zemo, no saslaukām paceļ trūcīgo, lai sēdinātu ar augstmaņiem un godības troni dotu mantot! Jo Kungam pieder zemes balsti – uz tiem viņš pasauli stiprinājis. Savu uzticīgo soļus viņš sargā, bet ļaundari tumsā tiks apklusināti – ne paša spēks vīru dara stipru! Kungs sagrauj tos, kas pretojas viņam, – pret tādiem viņš pērkonu debesīs dārdina. Kungs iztiesās zemes galus, viņš dos varu savam ķēniņam un augstu cels sava svaidītā spēku.” (1. Sam. 1:19-20, 27-28; 2:1-10)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Lūgšana Hannas un Elkāna dzīvē ieņēma pirmo vietu. Mūsu dzīvēs lūgšana tik bieži tiek nolikta pēdējā vietā un lūgšanu dzīve - visvairāk atstāta novārtā. Lūgšana vieno mūs ar pašu Dievu prāta un sirds kopībā. Lūgšana dod pārliecību, apziņā, ka viss, ko mēs lūdzam Tam Kungam, tiks piešķirts saskaņā ar viņa mīlošo dievišķās providences plānu.
Tā ir pārliecība, kuru Kungs Kristus mums dāvā, lūdzot lūgšanu, ko Viņš pats mums ir mācījis: "Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes." Tēva prāts ne vienmēr mums ir skaidrs, taču tam nevajadzētu mums traucēt lūgt Dievu un slavēt Viņu par to labestību, ko no Viņa saņemam ikdienas - lielās un mazās lietās - lai no ticīga cilvēka dvēseles pastāvīgi plūstu slavas lūgšanas kā to apliecina mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlijs, kuru pierakstījis svētais Lūka, 1. nodaļā:
“Un Marija sacīja: “Mana dvēsele augstu teic Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šā laika visas paaudzes mani teiks svētīgu. Jo Varenais lielas lietas man ir darījis, un svēts ir viņa vārds. Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm pie tiem, kas viņa bīstas. Varenus darbus viņš darījis ar savu labo roku un izklīdinājis sirdsprātā lepnos. Viņš nogāzis varenos no troņiem un paaugstinājis pazemīgos. Izsalkušos viņš piepildījis ar labumiem, un bagātos viņš aizraidījis tukšā. Viņš gādājis par savu kalpu Israēlu un pieminējis savu žēlsirdību, kā viņš solījis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem uz mūžiem.” Un Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās mājās.” (Lk. 1:46-56) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.: [ Lūgsim! ] Dzīvības Kungs, Tu atklāj mums Tavas mīlestības brīnumus jaundzimušo dzīvības dāvanā. Tu dāvāji Hannai un Elkānam drosmi lūgt pēc bērna dāvanas. Dāvā arīdzan mums šo drosmi lūgt to, kas mums ir nepieciešams. Dāvā mums iespēju slavēt Tavu labestību grūtībās un raizēs.
Palīdzi mums ieraudzīt Tavu roku darbu mūsu dzīvēs, tuvinot mūs Tev. Lai Marijas slavas dziesma atbalsojas katrā mūsu dzīves mirklī. Lai mūsu dvēseles dziļumi slavē Tevi mūžīgi. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 6. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
VI. stacija: DĀVIDA APSOLĪJUMS BATŠEBAI
L.: Un Batšeba iegāja pie ķēniņa guļamistabā; ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnēmiete Abīšaga aprūpēja viņu. Un Batšeba noliecās un zemojās ķēniņam, un ķēniņš jautāja: “Ko tu gribi?” Un viņa teica: “Mans kungs, tu zvērēji savai kalponei pie Kunga, sava Dieva: tavs dēls Sālamans būs nākamais ķēniņš un sēdēs manā tronī! Un, redzi, Adonījāhu jau ir ķēniņš, bet tu, mans kungs, ķēniņ, to nezini! [..] Un ķēniņš zvērēja, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas izpērk manu dvēseli no visām nelaimēm! Tiešām, kā es tev esmu zvērējis pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdams, ka tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs tronī manā vietā, tā es darīšu šodien!” Tad Batšeba noliecās ar seju līdz zemei ķēniņa priekšā un teica: “Lai mans kungs, ķēniņš Dāvids, dzīvo mūžīgi!” (1. Ķēn. 1:15-18, 29-31)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Lai iegūtu cita vīrieša sievu, Dāvids kļuva par maldinātāju, laulības pārkāpēju un slepkavu. Kungs Dievs neatstāja Dāvidu skumjās par viņa izdarīto apgrēcību un neļauj arī mums nogrimt mūsu grēku plūdos. Pat Dāvida un Batsebas dēls, viedais ķēniņš Sālamans, nevarēja pienest Dievam pienācīgu maksu par atpestīšanu, tāpēc Dievs pasaulei dod Savu Dēlu, kurš ir vēl lielāks par Sālamanu, lai Viņš, “kas uz īsu brīdi nolikts zemāk par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ vainagots ar godu un slavu,” Dieva žēlastībā izciestu nāvi par visiem (Ebr. 2:9) kā to apliecina vēstulē ebrejiem rakstītais, 2. nodaļā:
“Ne jau eņģeļu varai viņš pakļāvis nākamo pasauli, kuru mēs sludinām. Rakstos kāds ir liecinājis, sacīdams: kas gan ir cilvēks, ka tu to piemini, kas ir Cilvēka Dēls, ka tu to uzlūko. Tu viņu uz īsu brīdi biji nolicis zemāk par eņģeļiem, tu esi viņu vainagojis ar godu un slavu, visu tu esi licis zem viņa kājām. – Visu pakļaudams viņa varai, Dievs neko nav atstājis nepakļautu. To, ka viss viņa varai pakļauts, mēs tagad vēl neredzam, toties mēs redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi nolikts zemāk par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ vainagots ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā izciestu nāvi par visiem.” (Ebr. 2:5-9) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.: [ Lūgsim! ] Kungs Dievs, visu labo dāvanu Devēj, Tu radīji šo pasauli par miera valstību, taču mūsu alkatība un naids ir atstājuši kara rētas, radības sabrukumu un nāves mantojumu.
Palīdzi mums saglabāt un aizsargāt Tavas dzīvības dāvanu visās tās izpausmēs. Atbrīvo mūs no domām, vārdiem un darbiem, kas paverdzina un iznīcina. Lai visi Tavi bērni mācās dzīvot mierā. Lai atzīstam vien Tevi kā dzīvības Kungu un, kad mūsu pašu laiks virs zemes būs beidzies, aicini mūs katru, pēc sava vārda, Tavā svētajā valstībā. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 7. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
VII. stacija: BAZNĪCAS PIEDZIMŠANA
L.: Un Dievs teica Noam: “Visai miesai pienācis gals manā priekšā, jo viņu dēļ zeme tapusi pilna varasdarbu, un, redzi, es viņus izdeldēšu kopā ar zemi! Taisi sev šķirstu no sveķaina koka, taisi kambarus šķirstā un nosveķo to no iekšpuses un ārpuses ar sveķiem! Taisi to tā – lai šķirsts ir trīs simti elkoņus garš, piecdesmit elkoņus plats un trīsdesmit elkoņus augsts. Šķirsta jumtu augšpusē pacel elkoņa augstumā un ieliec šķirsta sānos durvis. Taisi tam apakšējo, vidējo un augšējo klāju! Un es, redzi, – es likšu, lai pār zemi nāk ūdensplūdi, lai apakš debesīm izdeldē visu miesu, kurā ir dzīvības dvaša! Izmirs viss, kas uz zemes! Ar tevi es celšu savu derību, tu ej šķirstā – tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas kopā ar tevi! Ved sev līdzi šķirstā pa diviem no visa dzīvā, no visas miesas – tēviņu un mātīti, lai dzīvo! No debesu putniem – katru pēc sava veida, no lopiem – katru pēc sava veida, un no visiem, kas rāpo pa zemi, – katru pēc sava veida, – pa divi no katra lai nāk tev līdzi, lai dzīvo! Bet tu ņem sev visādu ēdamo, kas ēdams, un savāc to pie sevis! Tas tev un viņiem būs par barību!” Un Noa darīja visu, ko Dievs viņam pavēlēja, tā viņš darīja! (1. Moz. 6:13-22)
Meditācija:
Var izteikt arī savas pārdomas/meditāciju par attiecīgo staciju.
V.: Noasa šķirsts tika uzbūvēts, lai glābtu cilvēci no grēku plūdu nāvējošā spēka. Tas tika uzbūvēts precīzi un rūpīgi saskaņā ar Dieva norādījumiem, jo šķirsts bija vienīgais Noasa un viņa ģimenes patvērums, kas pasargāja viņus un citu radību no nāves un iznīcības.
Baznīca kā Marijas atveids un mūsu jaunais šķirsts, tika radīta ar vēl lielāku rūpību un precizitāti, jo ne tikai viena ģimene atradīs viņas Dēlā Jēzū Kristū pestīšanu, bet gan visas ģimenes, visa cilvēce! Kopā ar Mariju un visu kristīgo Baznīcu mēs ejam cauri Adventa dienām, lai gatavotos jauniem plūdiem – nevis ūdens vai dusmības plūdiem, bet gan Dieva žēlsirdības un mīlestības plūdiem, jo Dievs kļūst par cilvēku un pieņem Jaunavas miesu. Dieva Svētais Gars kā balodis atkal mums tiek sūtīts, lai nestu nevis vienkāršu olīvu zaru, bet gan Jeses atvasi, mūsu Kungu Jēzu Kristu, bet šoreiz visā Viņa godībā, kā patiesu cilvēku un patiesu Dievu, līdz ar visiem debesu pulkiem kā to apliecina apustulis Pēteris, viņa 1. vēstulē, 3. nodaļā:
“Jo labāk ir ciest, darot labu, ja tāda ir Dieva griba, nevis darot ļaunu. Arī Kristus ir vienreiz par visām reizēm grēku dēļ cietis – taisnais par netaisnajiem –, lai jūs pievestu pie Dieva; nonāvēts miesā, bet dzīvs darīts Garā, kurā viņš devās pasludināt arī tiem gariem, kas cietumā, kas Noas dienās palika savā nepaklausībā. Tolaik Dievs ilgi un pacietīgi gaidīja, kamēr tika uzbūvēts šķirsts; tajā tikai nedaudzas, tas ir, astoņas, dvēseles Dievs izglāba caur ūdeni. Tas ir pirmtēls kristībai, kas tagad jūs glābj; tā nav miesas netīrumu mazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru sirdsapziņu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kas ir pie Dieva labās rokas pēc tam, kad viņš uzkāpis debesīs un viņam pakļaujas eņģeļi, varas un spēki.” (1. Pēt. 3:17-22) Pārdomāsim to klusumā.
KLUSUMA BRĪDIS
Lūgšana:
L.:
[ Lūgsim! ] Visa sargājošais Dievs Tēvs, Baznīcas šķirstā Tu aicini visus cilvēkus rast pestīšanu un dzīvību Tavā Dēlā Jēzū Kristū. Tāpat kā Noasa šķirstā Tu sargāji tā iemītniekus, tā arī mūs vienmēr pasargā no dabas katastrofām, nelaimēm, bēdām, slimībām un kara. Baznīcas šķirstā dari mūs brīvus no visāda veida garīgajām krīzēm. Lai mēs vienmēr būtu stipri ticībā, nelokāmi cerībā un dedzīgi žēlastībā. Visā, ko mēs darām, neļauj mums attālināties no Tevis un vienmēr atgādini mums par drošo patvērumu, kas mums tiek pasniegts Tava Dēla apskāvienos. To lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Dr.: Āmen.
DZIESMA
Dziesma Nr. 4, 1. pants - Ak nāc, ak nāc, Immanuēl (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: Ihtis, 2015. 23. lpp.)
Ja ZVAIGZNES CEĻŠ notiek DRAUDZĒ, dziesmas laikā procesija atgriežas pretī altārim – krucifers novieto procesiju krustu tam paredzētā vietā un mācītājs ieiet altārī; lajs paliek ārpus altāra, kopā ar draudzi un kruciferu.
4. MŪSU KUNGA LŪGŠANA
[ M.: Jēzus vārdā, visi kopā, lūgsim! ]
Dr.: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. ✠ Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
5. NOSLĒGUMA LŪGŠANA
M.: Modini, Kungs, mūsu sirdis, sataisīt ceļu Tavam vienpiedzimušajam Dēlam un šķīstī caur Viņa nākšanu mūsu dvēseles, ka drīkstam Tev kalpot. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Dr.: Āmen.
[ ZIŅOJUMI ]
[ SVĒTĪŠANAS VĀRDI ]
M.: Tas Kungs tevi svētī un pasargā! Tas Kungs apgaismo savu vaigu pār tevi un ir tev žēlīgs! Tas Kungs paceļ savu vaigu uz tevi un dod tev mieru! Tēva ✠ un Dēla un Svētā Gara vārdā!
Dr.: Āmen.
Draudze apzīmē sevi ar krusta zīmi.
[ ATLAIŠANA ]
M.: Ejiet ar mieru un kalpojiet Tam Kungam ar prieku!
Dr.: Pateicība Dievam!
