Novennas (no latīņu valodas vārda novem - "deviņi") ir deviņu (9) dienu lūgšanu cikli, kas satur individuālas vai draudzes lūgšanas atkārtotai praktizēšanai deviņu dienu vai nedēļu laikā.
Pamatojums novennu praktizēšanai ir atrodams Ap.d. 1:4-5, 12-14, īpašu uzmanību pievēršot 5. pantam, kur mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: "pēc nedaudz dienām".
Ko nozīmē Pestītāja vārdi "pēc nedaudz dienām"? Pēc
savas augšāmcelšanās, Kungs Jēzus mācekļiem parādījās vēl 40 dienas.
Četrdesmitajā dienā Viņš debesbrauca, tāpēc kristīgā Baznīca vēl šodien
40. dienā pēc Lieldienām svin šo Debesbraukšanas notikumu. Nākošais
lielākais notikums, uzreiz pēc tam, bija Vasarsvētku diena, kas ir 50.
diena pēc Lieldienām. Matemātiski skaitot, 50-40=10
dienas, bet 50. dienu neskaita, jo: "Kad
Vasarassvētku diena [t.i., 50. diena] bija atnākusi, visi bija
sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā
stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem
parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no
tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs,
kā Gars tiem deva izrunāt." (Ap.d. 2:1-4) Līdz ar to sanāk: 50-40-1=9 dienas.
Šī Jēzus mācekļu vienprātīgā palikšana kopā lūgšanās tiek uzskatīta par pašu pirmo novennu un pārējo novennu prakse izriet tieši no tām sākotnējām deviņām lūgšanas dienām, kuru laikā Jēzus mācekļi lūdzās augšistabā pirms Vasarsvētku notikuma.
Novennu prakse kristīgajā Baznīcā tiek īstenota pirms noteiktiem Baznīcas svētkiem (piemēram, 9 dienas pirms Vasarsvētkiem) vai citiem īpašiem gadījumiem (piemēram, novenna mirušo piemiņai).
Pieejamās novennas:
Gatavojoties Svētā Gara svētkiem (Vasarsvētkiem)
Visu Svēto dienas novenna
