Stacijas sevī ietver individuālas vai draudzes lūgšanas praktizēšanai ceturkšņa gavēņa dienās, Lieldienu Gavēņa laikā, u.c. Baznīcas gada dienās ar gavēšanas raksturu, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību grēksūdzei, ticības mācības sludināšanai (katehēzei) un lūgšanu dzīves praktizēšanai.
Pamatojums Staciju lūgšanu praktizēšanai ir atrodams tādos agrīnajos kristiešu darbos kā Didache (I. gs.), Hermas Gans (ap 100.-160.g.), Kartāgas Tertuliāna darbā "Par gavēšanu" (De Jejuniis, adversus psychicos), kuros šī lūgšanu prakse tiek aprakstīta kā tā laika individuāli praktizējams garīgums gavējamo dienu laikā (trešdienās un piektdienās), kuras sauca par "stacijām" (no latīņu valodas statio - militārs termins ar nozīmi "sardze", "sardzes maiņa", "parāde").
Romā šo lūgšanu tradīciju oficiāli iedibināja Romas bīskaps Kaliksts (Callixtus I - 217.-223.g.; Liber Pontificalis, ed. Duchesne, 141. lpp.), lai kristiešu vidū neizplatītos patvaļīga pagānu ražas svētku svinēšana (Dom G. Morin, Revue Benedictine, XIV. sējums, 337.ff lpp.). Līdz ar to Romas baznīcā ievēroja sezonālas gavējamās dienas - trešdienās, piektdienās un sestdienās - tajās nedēļās, kurās Itālijā notika galvenie lauksaimniecības darbi gada laikā, izveidojot pašiem savu kopīgo (nevis individuālo) gavējamo dienu sistēmu, atšķirībā no Austrumu Baznīcas tradīcijas. Tikai pēc VI. gs. šī tradīcija, pateicoties mūku misijas ceļojumiem, izplatījās tālāk Eiropā, sasniedzot Vāciju, Galliju un anglo-sakšus VIII. gadsimtā, un Spāniju - X.-XI. gadsimtā.
Pakāpeniska to attīstība sniedzas līdz pat Reformācijas laikam, kurā mūsu ticības tēvs Dr. Mārtiņš Luters arī ievēroja šīs gavējamās dienas, ko mūsdienās sauc par Ceturkšņa gavēni. Pēc Reformācijas šīs dienas iezīmēja dievbijības laiku, kas tiek īpaši veltīts katehisma sludināšanai - kā par to raksta pats Dr. M. Luters 1528. gada katehisma sprediķos, kur mēs lasām: "Tāpēc tā ir mūsu tradīcija četras reizes gadā mācīt kristīgās mācības un kristīgās dzīves pamatus." (AE 51:135) Mūsdienās Ceturkšņa gavēnis luteriskajā Baznīcā var būt laiks, kurā mēs pievēršam īpašu uzmanību kristīgās mācības un kristīgas dzīves pamatu apgūšanai, kas rakstīts Mazajā katehismā (rūdītākie kristieši var lietot Lielo katehismu un tā skaidrojumu), un īstenot staciju lūgšanas, balstot tās minētajos ticības mācības resursos, kā to darīja mūsu ticības priekšteči.
Ceturkšņa gavēnis sastāv no trīs dienām - trešdienas, piektdienas un sestdienas, 4x gadā:
- pavasarī: nedēļā pēc 1. Gavēņa svētdienas - Invocabit (01., 03., 04.03.2023.);
- vasarā: nedēļā starp Vasarsvētkiem un Trīsvienības svētkiem
(31.05., 02., 03.06.2023.); - rudenī: nedēļā pēc Sv. Krusta dienas, t.i., nedēļā pēc 14. septembra
(20., 22., 23.09.2023.); - ziemā: nedēļā pēc 13. decembra
(13., 15., 16.12.2023.).
