Lielākā daļa no ticīgajiem sastopas ar izaicinājumu – lūgt Dievu. Ļoti bieži var dzirdēt tādus vārdus kā: “bet, mācītāj, es neprotu lūgt; es nezinu, ko lūgt un kā to dara”. Arī Bībeli ļoti daudzi uzskata, ka tā nav Dieva Vārds, kurā Dievs atklāj Savu mīlestības vēsti mums, bet gan skaista grāmata, kuru kāds, kaut kad ir uzrakstījis, lai ierobežotu cilvēku brīvību.
Un tāda veida runas, lika aizdomāties – kā es varētu palīdzēt cilvēkiem atklāt Bībeles pestījošo vēsti un lūgšanas skaistumu; nepieciešamību pēc ikdienas Dieva Vārda lasīšanas, lai palīdzētu iepazīt Dievu, un nepieciešamību pēc lūgšanu dzīves izkopšanas, lai katru dienu cilvēkiem būtu iespēja saņemt Dieva svētības. Un vienā no ceļojumiem, ieejot kristīgās literatūras veikalā, manu uzmanību pievērsa rožukronis.
Kāds varētu kritiski pasmīkņāt par manu interesi, jo rožukronis nav luteriskā garīguma tradīcija. Luterāņu ticības apliecībās par rožukroņa lietošanu mēs lasām: “Un tagad trešā daļa – par gandarīšanu. Šeit diskusijas ir visjuceklīgākās. Viņi [pretinieki] iedomājās, ka mūžīgā sodība tiek pārvērsta purgatorija sodos, un māca, ka tie daļēji tiek piedoti ar Atslēgu varu un daļēji tie esot izpērkami ar gandarīšanu. Viņi turklāt piebilst, ka gandarīšanai ir jābūt tādiem darbiem, kas tiek darīti pāri par nepieciešamajiem darbiem, un par tiem viņi uzskata tādus muļķīgus rituālus kā, piemēram, svētceļojumus, rožukroņus vai līdzīgas lietas, kas nav Dieva pavēlētas.” (Ap: XII (V), 13-14; Vienprātības grāmata. Rīga: LMF, 2012. 158. lpp.) Kā arī: “Gluži kā dominikāņi ir izdomājuši Svētās Jaunavas rožukroni, kas ir tikai pļāpāšana – tikpat muļķīga, cik bezdievīga, uzturēdama ļaudīs visnevērtīgāko pašpaļāvību. Turklāt šīs pašas bezdievības tiek izmantotas vienīgi tādēļ, lai gūtu peļņu.” (Ap: XXVII (XIII), 53; Vienprātības grāmata. Rīga: LMF, 2012. 269. lpp.) Tāpēc luterāņi nelieto rožukroni tā klasiskā izpildījumā, kā to dara Romas katoļu baznīcai piederīgie. Taču ne jau rožukroņa lietošana pievērsa manu uzmanību, bet gan tās ārējais pērļu izkārtojums.
Iespējams, kādi ir pazīstami ar Zviedrijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapa Martina Lonnebo (Martin Lönnebo) izstrādāto ticības pērļu virteni, kuru mēdz dēvēt arī par “Dzīvības pērlēm” (Pearls of Life), Kristus vainagu (Wreath of Christ) vai “ērkšķu kroni” (zviedriski – frälsarkransen).
Bīskaps Martins vēlējās izveidot taustāmu līdzekli, lai pasniegtu kristīgo ticību cilvēkiem saprotamākā un taustāmākā veidā, un, balstoties uz savām Austrumu garīguma studijām, viņš zināja, ka pērļu krelles tiek izmantotas arī citās pasaules reliģijās kā palīglīdzekļi lūgšanām.
Kopš viņš iepazīstināja plašāku publiku ar savu ideju, Zviedrijā aizvien vairāk un vairāk cilvēku vēlējās sev šādas pērļu krelles. Draudzes no jauna uzsāka savu ticības ceļu ar tām, un šodien daudziem kristiešiem, visā pasaulē, šīs pērles ir kļuvušas par daļu no viņu ikdienas ticības dzīves. Taču mēģinājumi šo lūgšanu praksi ieviest vismaz divās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzēs neizdevās, jo cilvēkiem, kas tikko ir ienākuši draudzē, šī prakse likās pārāk mulsinoša, nesaprotama un sarežģīta. Tāpēc nācās meklēt kādu citu, saprotamāku veidu, kā attīstīt ticīgo lūgšanu dzīvi, padziļināt viņu ticību un paplašināt izpratni par Svētajiem Rakstiem.
Un tad nāca iedvesma reformēt rožukroni – kāpēc nevarētu paņemt rožukroņa izskatu un lietot to atbilstoši luteriskajam garīgumam? Proti, vērst cilvēku uzmanību nevis uz gandarīšanu par saviem grēkiem, bet uz Kungu Kristu, kurš pats mūs iemāca lūgties, pats mūs iemāca lasīt Svētos Rakstus, atklādams visu, ko Viņš ir darījis mūsu pestīšanai no grēkiem. Doma nav neiespējama, taču tad ir jāmaina arī nosaukums, lai luterāņos u.c. kristiešos neradītu nevajadzīgu nemieru vai apmulsumu, un jau minētās centrālās idejas maiņas rezultātā tapa nosaukums “Kristus kronis”.
Kristus kroņa lūgšanas pēc vizuālā skata ir līdzīga rožukronim, bet ir atšķirīga savā būtībā un pielietojumā. Šeit piedāvātās Kristus kroņa lūgšanas ir palīglīdzeklis mūsu ticības dzīves izkopšanā, kurā mēs iemācamies:
- regulāri lasīt Bībeli;
- pārdomāt Bībeles Rakstu vietas kā mācību, pateicību, grēksūdzi un lūgšanu;
- galvenās luterāņu lūgšanas no galvas, atkārtojot tās, jo atkārtošana ir zināšanu māte;
- un lūgt Dievu, izmantojot Bībeles tekstu.
Tādā veidā Kristus kroņa lūgšanu galvenais mērķis ir palīdzēt ticīgajiem vingrināties savā ticībā, meditējot par Svētajiem Rakstiem, un iemācīt cilvēkiem sarunāties ar Dievu.
Man patiesi gribas cerēt, ka šī garīgā prakse nebūs ticīgajiem par piedauzību, bet par palīgu ticības stiprināšanai, kļūstot par daļu no ikdienas lūgšanu dzīves. Līdzeklis, kas nevis attālinātu mūs no Dieva, bet tieši otrādi – pievestu mūs Viņam tuvāk, lai iepazīstam Viņu vairāk un iesakņojamies Viņā dziļāk, tādējādi izturot laikmeta pārbaudījumus un galā iemantojot mūžīgo pestīšanu; caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kristus mīlestībā,
mācītājs Andrejs
