Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un ✠ mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. ✠ Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Turpini lūgšanu ar vienu no sešām piedāvātajām daļām VAI: ar vienu konkrētu lasījumu, kas šajās daļās ir dots >>
1. lasījums: Pasludinājums par Jēzus piedzimšanu
Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu Nācareti pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida nama, un jaunavas vārds bija Marija. Un, ienācis pie viņas, eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, izredzētā, Kungs ir ar tevi!” Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas par sveicienu. Un eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija! Tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi Viņam vārdu Jēzus. Viņš būs dižens un tiks saukts par Visuaugstā Dēlu. Un Kungs Dievs dos Viņam Dāvida, Viņa tēva, troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.” Bet Marija jautāja eņģelim: “Kā tas var būt? Jo es vīra nezinu.” Tad eņģelis viņai atbildēja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstā spēks tevi pārklās, tādēļ arī, kas dzims, būs svēts un tiks saukts – Dieva Dēls. Un redzi, Elizabete, tava radiniece, pat viņa savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un viņa, kuru sauca par neauglīgu, ir jau sestajā mēnesī. Jo Dievam nekas nav neiespējams.” Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un eņģelis no viņas aizgāja. (Lk. 1:26-38)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ: Kungs Dievs, kas, caur eņģeli Gabrielu, jaunavai Marijai pasludināji Tava Dēla piedzimšanu un ļāvi viņai ticībā atbildēt Tavam aicinājumam, es pateicos par Tava Evaņģēlija pasludinājumu, caur kuru Tu aicini arī mani ticībā nest sevī Kristu nevis kā bērnu, bet kā Tavu Svēto, un manu Pestītāju. Piedod, ka šaubos un pretojos Tavai gribai brīžos, kad Tu aicini mani Tev sekot un Tev kalpot. “Kā toreiz no debesīm, Pestītāj, nāc un svētī mūs visus, un vadi mūs pats. Pie Sevis uz debesīm aizved reiz mūs, kur kopā ar Tevi mums labi, Kungs, būs.” Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 67 – Tur Betlēmē, silītē; 4. pants. Rīga: IHTIS, 2015. 89. lpp.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Marija apciemo Elizabeti
Un Marija cēlās tajās dienās un steigšus devās uz kādu Jūdas pilsētu kalnienē un, iegājusi Zaharijas namā, sveicināja Elizabeti. Un notika, kad Elizabete izdzirdēja Marijas sveicienu, bērns viņas miesās salēcās, un Elizabete tika Svētā Gara piepildīta. Un skaļā balsī viņa iesaucās: “Tu svētītā starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Redzi, tiklīdz manas ausis izdzirdēja tavu sveicienu, bērns manās miesās līksmībā salēcās. Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir teicis.” (Lk. 1:39-45)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kura Gara darbu neierobežo ne vecums, ne dzimums, ne stāvoklis sabiedrībā, pateicos par Gara dāvanu, ko, saskaņā ar Tavu labo un žēlastības pilno prātu, Tu Kristībā dāvā visai cilvēcei, svētīdams arī mātes un bērnus, un, caur viņiem, visu pasauli. Es nožēloju savu nespēju līksmībā salekties kā bērniņš Jānis, dzirdot par savu pestīšanu, kas nāk no Tevis tik pazemīgos un negaidītos veidos. “Ja sirds man pilna asaru un mieru nespēj iegūt, Tu saki man: es gādāju par to, lai tev ir piedots. Ko skumsti tu, ak dārgais draugs? Tavs grēku parāds samaksāts: tad ņemies drošu prātu!” Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 55 – Pie Tava šūp’ļa stāvu es; 5. pants. Rīga: IHTIS, 2015. 76. lpp. Dziesmu vārdi ir mainīti pastorālu iemeslu dēļ.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Jēzus piedzimšana
Tajās dienās nāca cēzara Augusta pavēle pierakstīt iedzīvotājus visā zemē. Šī pirmā pierakstīšana notika laikā, kad Sīrijā valdīja Kirēnijs. Un visi devās ceļā, lai tiktu pierakstīti, katrs uz savu pilsētu. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, gāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc Betlēme, tādēļ ka viņš bija no Dāvida nama un dzimtas, lai tiktu pierakstīts kopā ar Mariju, savu saderināto, sievu, kas bija grūta. Viņiem tur esot, tai pienāca laiks dzemdēt. Un viņa dzemdēja Dēlu, savu pirmdzimto, ietina Viņu autiņos un guldīja silē, jo tiem nebija vietas augšistabā. (Lk. 2:1-7)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kas liki Savam Dēlam Jēzum piedzimt pazemībā, es pateicos Tev par pestīšanu un mūžīgās dzīvības dāvanu, kā arī par svētībām, kuras atnesa Tava Dēla piedzimšana. Apžēlojies par mani, jo daudz grēka un varas darbu esmu darījis pret saviem līdzcilvēkiem. Dāvā man patiesu pazemību, kā arī pazemīgu un šķīstu sirdi. No Tavas žēlastības paaugstini mani pie Sevis un dari par patiesu Tavu bērnu, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Jēzus tiek nests Kunga priekšā
Kad viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības bija pagājušas, tie Viņu aizveda uz Jeruzālemi, lai nestu Kunga priekšā, kā Kunga bauslībā ir rakstīts: katrs puisēns, kas pirmais paver mātes klēpi, lai tiek svētīts Kungam, – un lai pienestu upuri, kā ir noteikts Kunga bauslībā: vienu pāri dūju vai divus jaunus baložus. Un, redzi, Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, un šis vīrs bija krietns un dievbijīgs, viņš ilgojās pēc iepriecinājuma Israēlam, un Svētais Gars bija pār viņu. Viņam Svētais Gars bija atklājis, ka viņš nāvi neredzēs, pirms nebūs redzējis Kunga Svaidīto. Gara vadīts, viņš nāca templī, un, kad vecāki ienesa bērniņu Jēzu, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad viņš ņēma to savās rokās un, slavēdams Dievu, sacīja: “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visu tautu priekšā, gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, Tavai tautai.” Bērna tēvs un māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Viņu. Un Simeons viņus svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: “Redzi, Viņš ir likts, lai daudzi Israēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī, – un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies, – tā ka atklāsies daudzu siržu domas.” Tur bija praviete Anna, Penuēla meita no Ašēra cilts. Tā bija jau krietni gados, un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus, nu viņa bija atraitne, kādus astoņdesmit četrus gadus veca, un nešķīrās no tempļa, ar gavēšanu un lūgšanām kalpodama dienu un nakti. Arī viņa tajā pašā stundā pienāca klāt un pateicībā slavēja Dievu, un stāstīja par Bērniņu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu. (Lk. 2:22-38)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kurš, saskaņā ar pravietojumiem, iecēli Savu Dēlu Jēzu par mūsu Glābēju, pateicos, ka caur Viņu grēksūdzē varu tapt Tevis šķīstīts, un piedod, ka pametu novārtā savas ikdienas lūgšanas un kalpošanu citiem Tev par godu. “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu to esi sacījis. Jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visām tautām. Gaismu apgaismot pagānus un par slavu saviem ļaudīm.” Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Rīga: IHTIS, 2015. 991. lpp.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Jēzus bērnība
Viņa vecāki ik gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzālemi. Kad Viņš bija divpadsmit gadu vecs, viņi pēc svētku paražas devās uz Jeruzālemi. Kad svētku dienas bija beigušās un Viņa vecāki jau devās mājup, Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, bet viņi to nezināja. Domādami, ka Viņš ir atceļā kopā ar citiem, tie, vienas dienas gājumu nostaigājuši, meklēja Viņu pie radiem un paziņām. Neatraduši tie atgriezās Jeruzālemē, lai Viņu uzmeklētu. Pēc trim dienām tie atrada Viņu sēžam templī mācītāju vidū, tos klausoties un izjautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija ļoti pārsteigti par Viņa saprašanu un atbildēm. Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un māte Viņam sacīja: “Bērns, kādēļ Tu mums tā darīji? Redzi, Tavs tēvs un es ar sirdssāpēm Tevi meklējām.” Un Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs Mani meklējāt? Vai jūs nezināt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” Bet tie nesaprata Viņa teiktos vārdus. Tad Viņš gāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte visus šos vārdus glabāja savā sirdī. Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. (Lk. 2:41-52)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, kura piedzimšana un bērnība atklāj brīnumaino ikdienišķajā, un ikdienišķajā – noslēpumainos Tēva ceļus, kuros Viņš izvēlas atklāt Tevi un Tavu pestīšanas darbu miesā, vārdos, ūdenī, maizē un vīnā; pateicos, ka Tavas pestīšanas dāvanas vienmēr mums ir pieejamas vienkāršos un pieredzamos veidos. Es atzīstu un nožēloju, ka bieži nenovērtēju šo Tavu dāvanu spēku, tāpēc atdari manas acis Tavai dzīvu darošai klātbūtnei. Ar Savu Vārdu, sakramentiem un Garu, svētī manu dzīvi, lai tas, kas šķiet ikdienišķs, kļūst par Tavas mūžīgās klātbūtnes un laimības priekšvēstnesi; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
1. lasījums: Jēzus kristīšana
Tad Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu un ieradās pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis Viņu atturēja, sacīdams: “Man vajag tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis?” Bet Jēzus viņam atbildēja: “Tam tā jābūt, jo tā mums pienākas izpildīt visu pēc taisnības.” Tad Jānis Viņam atļāva. Pēc kristības Jēzus tūlīt iznāca no ūdens; un, redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu nākam kā balodi un nolaižamies uz Viņu; un, redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, uz ko Man labs prāts.” (Mt. 3:13-17)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, kas esi mūsu Vidutājs un sagatavoji mums Kristības ūdeni, es pateicos, ka ar Savām asinīm Tu mazgā mani tīru. Apžēlojies par mani, Kungs, jo par savu ļaundarību esmu pelnījis Tava Tēva dusmas un sodu. Kā Tu stāvēji līdzās grēciniekiem Jardānas ūpē, tā tagad piestājies man klāt un ar Savu piedošanu mazgā mani no visiem maniem grēkiem, caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Kāzas Galilejas Kānā
Trešajā dienā bija kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur. Arī Jēzu un Viņa mācekļus uzaicināja uz kāzām. Kad pietrūka vīna, Jēzus māte Viņam sacīja: “Tiem nav vīna.” Tad Jēzus viņai atbildēja: “Sieviete, kāda Man daļa par to? Mana stunda vēl nav atnākusi.” Viņa māte sacīja kalpotājiem: “Ko vien Viņš jums saka, to dariet!” Tur bija nolikti seši akmens trauki ūdenim, pēc jūdu šķīstīšanās paražas, katrs no tiem divi vai trīs mēru tilpumā. Jēzus viņiem sacīja: “Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz pat malai. Tad Viņš tiem sacīja: “Tagad smeliet un nesiet mielasta pārraugam.” Un viņi to aiznesa. Kad mielasta pārraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija tapis par vīnu, – viņš nezināja, no kurienes tas ir, bet kalpotāji, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad mielasta pārraugs sauc līgavaini un viņam sacīja: “Ikviens cilvēks vispirms liek priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, tad sliktāko, bet tu esi pataupījis labo vīnu līdz šim.” Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi ticēja Viņam. Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaumu – pats, Viņa māte, brāļi un Viņa mācekļi – un tur palika nedaudz dienu. (Jņ. 2:1-12)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, caur kuru ir radītas visas lietas, Savu pirmo brīnumu un zīmi Tu darīji kāzās Galilejas Kānā, pārvēršot ūdeni vīnā, atklādams Savu godību, tāpēc pateicos Tev, ka ar Savu dzīvi, un Savas nāves stundā, Tu atklāji arī man Savu lielo žēlastību, pārliecinot, ka neviena mana vajadzība nepaslīd Tev garām. Es atdodu Tev visas savas rūpes un lūdzos pēc žēlastības dēļ visām kļūdām, ko esmu darījis (darījusi). Kad meklēju Tevi savā trūkumā, dāvā man stipru pārliecību uz Tavu devību; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Jēzus kalpošanas sākums Galilejā un Jēzus dziedina paralizēto
Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams: “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” [..] Pēc dažām dienām Viņš atkal ieradās Kapernaumā, un ļaudis uzzināja, ka Viņš ir namā. Tik daudz ļaužu sapulcējās, ka pat durvju priekšā vairs nebija vietas, un Viņš runāja uz tiem. Te nāca četri vīri, kas nesa pie Viņa kādu paralizēto. Kad ļaužu pūļa dēļ tie nevarēja Viņam piekļūt, tie atsedza jumtu namam, kur Viņš bija, un, jumtu uzplēsuši, nolaida gultu, kurā paralizētais gulēja. Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: “Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.” Bet tur sēdēja daži rakstu mācītāji, un tie sprieda savās sirdīs: “Kā Viņš tā runā? Viņš zaimo! Kurš cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?” Un tūlīt Jēzus Savā Garā nomanīja, ka viņi sevī tā domā, un viņiem sacīja: “Kādēļ jūs tā spriežat savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt paralizētajam: tev tavi grēki ir piedoti! – vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā! – Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un Viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās!” Un viņš tūlīt piecēlās un, gultu paņēmis, izgāja ārā visu priekšā; un visi izbrīnījās un slavēja Dievu, sacīdami: “Neko tādu mēs vēl nekad neesam redzējuši!” (Mk. 1:14-15; 2:1-12)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, kaut arī mūsu miesa ies bojā, Tevis teiktais vārds paliek mūžīgi, jo caur to Tu piedevi paralizētam cilvēkam un dziedināji viņu, kaut arī daudzi šaubījās Tavā spēkā. Es pateicos un slavēju Tevi, ka ticībā uz Tavu Evaņģēliju arī es saņemu mūžīgās dzīvības apsolījumu. Piedod, kad šaubos par Tava Vārda spēku. Tev visas lietas ir iespējamas. Dāvā man stipru paļāvību uz Tevi, lai tie, kas ir grēka un šaubu mākti, redzot manā dzīvē Tevis dāvāto nelokāmību ticībā, varētu tikt Tevis svētīti un dziedināti no jebkādām miesas, gara un dvēseles kaitēm; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Apskaidrošana kalnā
Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā, un Viņš tapa pārveidots to priekšā – Viņa vaigs mirdzēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma. Un, redzi, tiem parādījās Elija un Mozus – tie sarunājās ar Jēzu. Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi, ja Tu gribi, es šeit uzcelšu trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Kad viņš vēl runāja, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un pēkšņi balss no padebeša atskanēja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, uz ko Man labs prāts, klausiet Viņu!” Mācekļi, to dzirdēdami, ļoti nobijušies krita uz sava vaiga. Jēzus pienāca tiem klāt un pieskāries teica: “Celieties un nebaidieties!” Acis pacēluši, tie vairs nevienu citu neredzēja kā vienīgi Jēzu. Kāpjot no kalna lejā, Jēzus tiem pavēlēja: “Nestāstiet nevienam par šo redzējumu, kamēr Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no mirušajiem.” Tad mācekļi izjautāja Viņu: “Kādēļ rakstu mācītāji teic, ka Elijam jānāk papriekš?” Viņš tiem atbildēja: “Elija gan nāk un visu atjaunos, bet Es jums saku: Elija jau atnāca, bet tie viņu nepazina un izrīkojās ar viņu, kā gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no tiem.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem bija runājis par Jāni Kristītāju. (Mt. 17:1-13)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, mācekļiem un man Tava pārveidošanās atklāj Tevi kā patieso Mesiju un dzīvā Dieva Dēlu, kuram vēlos pateikties, ka caur šo notikumu, caur Tavu augšāmcelšanos, parādīšanos virs zemes vēl četrdesmit dienas pēc tam un caur Tavu debesbraukšanu, Tu esi devis man gaidāmās godības apsolījumu un mūžīgās dzīves cerību kopā ar Tevi debesīs. Es atzīstu, ka joprojām ļaujos zemes dzīves rūpēm, kuras mani smagi nomoka, un nožēloju savu nespēju turēties pretī laicīgām nedienu ietekmēm. "Debess gaisma, svētais spožums, Dieva vaiga atspīdums, neej garām mūsu sirdīm, atspīdi jel visiem mums! Māci mūs, lai varam saprast, kā to īsto ceļu atrast, kas mūs ved uz laimību, kas mums atnes svētību." Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 235 – Debess gaisma, svētais spožums. Rīga: IHTIS, 2015. 273. lpp.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Svētā Vakarēdiena iedibināšana
Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to Saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir Mana miesa.” Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā, tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. Es jums saku: Es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es kopā ar jums to no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.” Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu. (Mt. 26:26-30)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Kristu, Tu iedibināji Savu Mielastu, un turpini dāvāt Savu miesu un asinis, maizē un vīnā , lai ēdu un dzeru visu manu grēku piedošanai, kad vien nāku pie Tava galda. Slava Tev par šo nemirstības dāvanu, caur kuru topu laimīgs, jo izsalkušajiem un izslāpušajiem pēc taisnības Tu papilnam to dod. Piedod, ka joprojām maksāju sudrabu par to, kas nav maize, un patiesi nožēloju, ka daudzkārt atdodu savas pūles par to, kas nedod sāta. "Zinu, neesmu pats cienīgs, nav ko Dieva priekšā nest. Tava asins – labums vienīgs, var pie Tēva mani vest." Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 339 – Vienu vajaga, to vienu (5. pants). Rīga: IHTIS, 2015. 385. lpp.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
1. lasījums: Jēzus lūdz Olīvkalnā
Izgājis Viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi Viņam sekoja. Un, tajā vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri prom no Manis, tomēr lai notiek nevis Mana, bet Tava griba.” Tad Viņam parādījās eņģelis no debesīm un Viņu stiprināja. Nāves baiļu pārņemts, Viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un Viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē. No lūgšanas piecēlies, Viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus. Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” (Lk. 22:39-46)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Mīlestība mīlējama, kas, mācekļiem guļot, lūgšanu agonijā Olīvkalnā pakļāvies Sava Tēva gribai manis dēļ, lai šodien piedzīvoju Tavu stiprinošo klātbūtni savās ciešanās un mokās; es pateicos, ka Tavā Vārdā, ko Bībelē ik dienas lasu, Tu nāc pie manis vēl un vēl, lai stiprinātu mani bēdās. Piedod, ka tik viegli padodos dažādiem pasaules kārdinājumiem, un atpestī mani no manām kārībām. Tu, mīlestība Eļļas kalnā, kas gaužas as’ras lējusi un līdz pat nāvei noskumšanā asins sviedrus svīdusi, stāvēdama par mani briesmās, cīnījusies lūgšanā – Tā Tu dzēsi dusmu liesmas, tās uz sevi ņemdama. Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 115 – Mīlestība mīlējama (2. pants). Rīga: IHTIS, 2015. 146. lpp. Dziesmu vārdi ir mainīti pastorālu iemeslu dēļ.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Jēzum piespriež nāves sodu
Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Pilāts saprata, ka tie Viņu bija nodevuši skaudības dēļ. Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ.” Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.” Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai Viņu sit krustā!” Viņš jautāja: “Ko gan Viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!” Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā. (Mt. 27:15-26)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Tu, klusais Dieva Jērs, kas manis dēļ tiki notiesāts uz nāvi, lai brīvs no grēka varu ieiet Tavā valstībā, Tev pateicos, ka izvēlējies nevis brīvību Sev, bet dzīvību man, un pienesu Tev slavu, ka krustā uzņēmies atbildību par visas pasaules grēkiem. Es atzīstu, ka dodu priekšroku grēka ceļiem, un nožēloju tieksmi atbrīvot sevi no atbildības par to. Ved mani prom no pasaulīgiem ceļiem, lai staigāju pa Tavējiem, dāvā Savu piedošanu un atjauno manu sirdi; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Kareivji ņirgājas par Jēzu
Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa. Tie Viņu izģērba un aplika Viņam purpura apmetni. Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika Viņam to galvā, deva Viņam niedri labajā rokā un, mezdamies Viņa priekšā ceļos, Viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” Tie spļāva uz Viņu, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu. Kad tie bija par Viņu izņirgājušies, tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņa paša drēbes, un aizveda Viņu, lai sistu krustā. (Mt. 27:27-31)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Esi sveicināts, patiesais jūdu un visas pasaules Ķēniņ, kurš, krustā izpirkdams pasauli, iekaroji Savu valstību. Es pateicos, ka krustā Tu izpirki arī mani un arī manas nievas uz Sevi esi ņēmis. Kā romiešu karavīri, tā arī es mēdzu ņirgāties par Tevi un izsmiet savus tuvākos, tāpēc lūdzu: apžēlojies par mani un dāvā Tavu piedošanu, lai varu apliecināt Tevi par manu mūžīgu Valdnieku, kas līdz ar Tēvu un Svēto Garu, dzīvo un valdi, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Jēzus krustā sišana
Kad Viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus. Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kas vaimanāja un apraudāja Viņu. Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par Mani, raudiet par sevi un saviem bērniem, jo, redzi, nāks dienas, kad teiks: laimīgas ir neauglīgās un klēpji, kas nav dzemdējuši, un krūtis, kas nav zīdījušas. Tad kalniem sacīs: krītiet uz mums! – un pakalniem: apklājiet mūs! Ja reiz tā notiek ar zaļoksnu koku, kas tad notiks ar nokaltušu?” Viņi atveda arī divus ļaundarus, lai tos nonāvētu kopā ar Viņu. Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, tie sita Viņu krustā un arī abus ļaundarus, vienu pa labo, otru pa kreiso roku. Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu Viņa drēbes. Ļaudis stāvēja un skatījās. Un arī vadoņi Viņu izsmēja: “Citus Viņš glāba, lai izglābj pats Sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva Izredzētais.” Arī kareivji nāca klāt un deva Viņam etiķi un par Viņu ņirgājās: “Ja Tu esi jūdu Ķēniņš, izglāb pats Sevi!” Virs Viņa bija uzraksts: “Šis ir jūdu Ķēniņš.” Viens no pakārtajiem noziedzniekiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Vai tad Tu neesi Kristus? Izglāb pats Sevi un arī mūs!” Bet otrs viņu aprāja: “Vai Tu nebīsties Dieva? Tev taču ir tāds pats sods. Mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto par saviem darbiem, bet Viņš nav darījis nekā ļauna.” Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi Savā Valstībā.” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.” (Lk. 23:26-43)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Mīļais Pestītāj, kuru sita krustā, lai mēs tiktu pasargāti no gaidāmās tiesas, dzirdētu Tavas piedošanas vārdus un kopā ar Tevi ieietu paradīzē, es pateicos, ka Tu ne tikai izglābi citus, bet arī mani, un atzīstu, ka taisnīgi esmu pelnījis Dieva sodu manu grēcīgo darbu dēļ. Caur Tava krusta nopelnu, apžēlojies par mani, izlej Tavas piedošanas vārdu un stiprini ar apsolījumu piedzīvot mūžību paradīzē ar Tevi, kurš līdz ar Tēvu un Svēto Garu, dzīvo un valdi, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Jēzus nāve
Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai, jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu. Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.” To pateicis, Viņš nomira. Centurions, to redzēdams, slavēja Dievu un teica: “Patiesi šis bija taisns cilvēks.” Visi ļaužu pūļi, kas bija ieradušies, lai redzētu, kas notiek, izklīda, sizdami sev pa krūtīm. Visi tie, kas Viņu pazina, arī sievietes, kas ar Viņu bija atnākušas no Galilejas, stāvēja attālāk un redzēja visu, kas notiek. (Lk. 23:44-49)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, kas miri krustā, nesot Dieva tiesas tumsu par pasaules grēkiem, slava Tev, kurš no sprieduma tumsas iesāki gaišo žēlastības dienu. Līdzīgi centurionam, liec arī man izjust nožēlu par saviem grēkiem – apzinātiem un neapzinātiem, tīšiem un netīšiem – un palīdzi man tos atzīt Tavā priekšā, paļaujoties uz Tavu žēlastību. Dari, ka savā pēdējā stundā un šīs pasaules Pēdējā dienā arī es varu nodot savu garu debesu Tēva rokās; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
1. lasījums: Jēzus guldīšana kapā
Un, redzi, kāds sinedrija loceklis, labs un taisnīgs vīrs, vārdā Jāzeps, nepiekrita sinedrija lēmumam un rīcībai. Viņš nāca no jūdu pilsētas Arimatejas un gaidīja Dieva valstību. Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Noņēmis tās no krusta, viņš tās ietina smalkā linu audeklā un ielika klintī izcirstā kapā, kur neviens vēl nebija guldīts. Tā bija sagatavošanās diena, un tuvojās sabats. Sievietes, kas ar Viņu bija atnākušas no Galilejas, gāja nopakaļ un redzēja kapu un kā tika noliktas Viņa miesas. Atgriezušās mājās, tās sagatavoja smaržīgas zāles un svaidāmo eļļu un sabatu pavadīja mierā pēc bauslības. (Lk. 23:50-56)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, kura miesas Jāzeps no Arimatejas ietina smalkā linu audeklā un ielika klintī izcirstā kapā, kur neviens vēl nebija guldīts, slava Tev, kuru pat kaps un nāve nevarēja uzvarēt, jo sievu sagatavotās smaržīgas zāles un svaidāmā eļļa, kā priekšvēstnesis sludina man Tavu uzvarošo augšāmcelšanos no mirušajiem nedēļas pirmajā dienā. "Ko Tu, Kungs, cietis esi, es vienīgs pelnījis, – tos grēkus, ko Tu nesi, es esmu darījis. Nu savas vainas sūdzu, Kungs, mani uzlūko, apžēlojies, es lūdzu, par mani, nabago!" Āmen. (LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 90 – Ak galva, asiņaina (4. pants). Rīga: IHTIS, 2015. 116. lpp.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Jēzus augšāmcelšanās
Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas. Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu. Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada. Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās. Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Šeit Viņa nav, Viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko Viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā: Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” Un tās atcerējās Viņa vārdus. Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem. Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem. Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja. Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis. (Lk. 24:1-12)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu, Cilvēka Dēls, kuram vajadzēja tikt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā uzmodinātam no mirušajiem, lai atpestītu cilvēci no mūžīgas nāves, es pateicos Tev, ka, atnākot pie kapa, sievas ieraudzīja to tukšu un tikai divus vīrus spoži mirdzošās drānās, kuri arī man sludina Tavu augšāmcelšanās prieku. Es atzīstu un nožēloju, ka daudzkārt Tavu sludināto Vārdu esmu uzskatījis par muļķību, bet, caur to pašu Vārdu, Tu man no jauna dāvā augšāmcelšanās cerību. Pildi manu sirdi ar Tava tukšā kapa atziņu un mierinājumu, lai es ticētu, ka kādu dienu arī mans kaps tiks atvērts un Tu uzmodināsi mani jaunai dzīvei kopā ar Tevi mūžībā, kur Tu, līdz ar Tēvu un Svēto Garu, dzīvo un valdi, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Jēzus parādās mācekļiem
Kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!” To sacījis, Viņš rādīja tiem Savas rokas un sānus. Mācekļi, ieraudzījuši Kungu, kļuva līksmi. Jēzus viņiem atkal sacīja: “Miers jums! Kā Tēvs Mani ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu!” To pateicis, Viņš uzpūta dvašu un tiem sacīja: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks.” (Jņ. 20:19-23)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Miera Dievs, kas caur mūžīgās derības asinīm uzcēli augšā no mirušiem avju lielo Ganu, mūsu Kungu Jēzu, un caur Viņu sūtīji mācekļus misijas darbā, dāvājot viņiem Tavu Svēto Garu, es pateicos, ka caur svēto Kristību esmu saņēmis to pašu Garu. Es atzīstu, ka sava cilvēciskā vājuma iespaidā, slēpju Tavu piedošanas Evaņģēliju no līdzcilvēkiem un nožēloju savu bailīgumu, ka Tavu mieru un drosmi varu piedzīvot. Stiprini mani visā labajā, tā ka es piepildu Tavu gribu, un lai manī piepildās viss, kas Tev ir tīkams; caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kam gods mūžu mūžos! Āmen!
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Jēzus pacelšana debesīs
Tad tie, kas bija sapulcējušies, Viņam jautāja: “Kungs, vai Tu šajā laikā no jauna uzcelsi Israēlam ķēniņvalsti?” Viņš tiem sacīja: “Nav jūsu daļa zināt laiku vai stundu, ko Tēvs ir nolicis Savā varā, bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet Mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” Un, to pateicis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma Viņu prom no to acīm. Viņam aizejot, tie cieši lūkojās debesīs, un, redzi, divi vīri baltās drānās pie tiem nostājās un sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam.” (Ap.d. 1:6-11)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kura Dēls Jēzus patiesi miesā ir augšāmcēlies no mirušajiem un neredzamā veidā valda kā Ķēniņš pār šodienu, Tev pateicību pienesu par Tava Dēla atgriešanās apsolījumu, lai redzamā veidā Viņš valdītu visā godībā. Es atzīstu un nožēloju, ka ļauju ļaunajam mazināt Tava Dēla kalpošanu man šodienā, lai es ieslēgtu Viņu pagātnē. Palīdzi man pieņemt Jēzus uzvaru pār kapu un Viņa sēšanos pie Tavas labās rokas, no kurienes pār mani plūst viss labais šodienai un mūžīgā rītdiena. Vairo man ticību uz Tava Dēla pagātnes, tagadnes un nākotnes uzvaru, un dari mani par drosmīgu liecinieku visās manās dzīves jomās; caur Viņu pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Svētā Gara atnākšana
Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā. Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi – dievbijīgi vīri no visām pasaules tautām. Kad šīs skaņas kļuva dzirdamas, daudz ļaužu pulcējās un visi bija lielā apjukumā, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā. Tie baiļojās un brīnīdamies runāja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilejieši? Un kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā? Partieši un mēdieši, ēlāmieši un tie, kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas apgabalos ap Kirēni, un ieceļojušie romieši – gan jūdi, gan prosēlīti. Krētieši un arābi, mēs visi dzirdam mūsu valodās viņus teicam Dieva varenos darbus.” (Ap.d. 2:1-11)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kas esi sūtījis pār mums Tavu Svēto Garu kā dāvanu, lai visas tautas iepazīst Tavu Vārdu, es pateicos Tev par šo brīnumu, kurā Tu dāvā Sevi visai pasaulei. Apžēlojies par mani, kad mēģinu mazināt Tavu vareno darbu nozīmi, un dari mani pazemīgu Tava Svētā Gara priekšā. “Tu uguns svēts, saldais prieks, nāc, palīdzi man, augstais Dievs, ka cītīgi Tev kalpoju un bēdās Tevi piesaucu.” Āmen.(LELB Dziesmu grāmata. Dziesma Nr. 178 – Nāc, Svētais Gars, Kungs un Dievs (3. pants). Rīga: IHTIS, 2015. 210. lpp. Dziesmu vārdi ir mainīti pastorālu iemeslu dēļ.)
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
1. lasījums: Bauslības patiesība
Kā ir rakstīts: nav neviena taisna, neviena paša. Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu, visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi; nav neviena, kas dara labu, pat viena nav. Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm tie vienmēr ir krāpuši, čūsku inde ir zem viņu lūpām; viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma, viņu kājas ir žiglas, kad tie steidz izliet asinis. Posts un ciešanas visos viņu ceļos, miera ceļu viņi nepazīst. Dieva bijības nav viņu acu priekšā. Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais ir sacīts tiem, kas ir zem bauslības, tā ka visiem mute ir aizdarīta un visa pasaule ir pakļauta Dieva tiesai. Tādēļ Viņa priekšā neviens cilvēks ar bauslības darbiem attaisnots netiks, jo caur bauslību nāk apziņa par grēku. (Rom. 3:10-20)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kas caur Bauslību atklāj mums, ka esam grēcinieki un nespējam sevi glābt no tieksmes grēkot, slava Tev par piedošanu, kuru grēksūdzē Tu pasniedz ikvienam nožēlojošam grēciniekam, lai mierinātu ikvienu sirdi. Es atzīstu un nožēloju savu ļaušanos kārdinājumam domāt, ka paklausība bauslībai var mani glābt no soda par grēka darīšanu, tāpēc pazemībā lūdzu: apžēlojies par mani un ļauj piedzīvot Tava Dēla žēlastību, un paļauties tik uz Viņu vien, ka saņemu Labo vēsti par mierinošo pestīšanu, kuru Viņš ir darījis manā labā. To lūdzu caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas līdz ar Tevi un Svēto Garu, dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Atgriešanās patiesība
Tajās dienās Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt.” Par viņu Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: “Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas!” Pie viņa izgāja Jeruzāleme, visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. (Mt. 3:1-3, 5-6)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Visuvarenais Dievs, kura dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Tavs labais prāts visu mūžu, Tev pateicos, ka glāb mani no asinsgrēka, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu; ka atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu; ka salauztu un sagrauztu sirdi Tu nenoraidi, bet dari labu Savā žēlastībā un uzcel mani no bēdām. Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Sadedzini manas pelavas, bet ikdienas Svētās Kristības mazgāšanā remdē manas grēcīgās kaislības, ļauj man novērsties no sava grēka un pievērsties Tavai žēlastībai, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Jēzus, grēcinieku Drauga, patiesība
Daudzi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu. Farizeji un rakstu mācītāji kurnēja: “Šis pieņem grēciniekus un kopā ar tiem ēd.” Bet Viņš tiem sāka stāstīt līdzību: “Kurš cilvēks no jums, kam ir simts avju, vienu pazaudējis, neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nedodas pakaļ pazudušajai, līdz to atrod? Un, atradis avi, viņš to ceļ uz saviem pleciem priecādamies un, pārnācis mājās, sasauc draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties līdz ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku: tāpat arī debesīs būs lielāks prieks par vienu atgriezušos grēcinieku nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem, kuriem atgriešanās nav vajadzīga. (Lk. 15:1-7)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Mīļais Kungs, kas caur Savu Dēlu Jēzu nāc pie mums kā Draugs, atklādams Savu gatavību meklēt un atrast ikvienu maldīgo grēcinieku, es pienesu Tev pateicību, ka Tu nepamet mani manis paša neprātā, bet uzmeklē un aicini uz grēku nožēlu, un ticību Tavam Evaņģēlijam. Piedod, ka ļaujos paštaisnumam sevī, kas liek man šaubīties par grēku nožēlas nepieciešamību, un dāvā man spēku uzticēt Tev visus savus grēkus ik dienas, apraudāt tos un patiesi nožēlot, lai Tava piedošana uzvar visas manas šaubas. Ved mani atpakaļ Tavas Baznīcas kopībā, lai kristīgo sadraudzē piedzīvoju Tavu mīlestības Evaņģēliju, un pēcgalā pārved mani Tavās mājās, debesīs, kur līdz ar visiem eņģeļiem un svētajiem varēšu baudīt Tavu prieku mūžīgi; caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Absolūcijas patiesība
Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis. Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem. Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus. Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem. Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums. (Ps. 103:2-10, 12)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, savu pārkāpumu dēļ man katru dienu vajadzētu ciest Tavas dusmas, bet to visu Tavs Dēls Jēzus uzņēma uz Sevi krustā, lai šodien man pretī dāvātu žēlsirdību un visu manu grēku piedošanu. Es pateicos Tev, ka, caur Viņa krusta nāvi, no nāves esi atpircis mani, lai varu pievienoties eņģeļu pulkiem Tava svētā vārda slavēšanā. Es nespēju aptvert savu grēku smagumu un daudzumu, un atzīstu, ka savā dzīvē esmu kā zāle, ziedu kā puķe laukā, bet, kad pārbaudījumu vējš mani skar, tad bez Tevis manis vairs nav. Piedod man visus manus grēkus un dziedē visas manas vainas; izglāb manu dzīvību no pazudināšanas un vainago mani ar mīlestību un žēlastību. To lūdzu caur Tavu mīļo Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas līdz ar Tevi un Svēto Garu, dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Patiesība par brīvību grēku piedošanā
Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis, tad nu pastāviet tajā un neuzņemieties atkal bauslības jūgu. Jūs, kas gribat bauslībā tikt attaisnoti, esat šķirti no Kristus, jūs esat atkrituši no žēlastības. Bet mēs garā gaidām uz taisnības cerību, kas ir no ticības. (Gal. 5:1, 4-5)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Kristu, kurš mūs ir atsvabinājis brīvībai, pateicos Tev par beznosacījuma mīlestību, ar kuru Tu mīlēji mūs līdz galam, lai šodien noņemtu vainas nastu, kas nomoka mūsu sirdsapziņas. Piedod, ka savu kristīgo brīvību izmantoju, lai apspiestu citus, un ka noteiktus dzīves jautājumus paceļu Tava Vārda patiesības augstumos. Kamēr dedzībā gaidu uz Tavu atnākšanu, atbrīvo mani no sīkumainības un pašapmierinātības kāres, lai neuzņemos bauslības jūgu, bet patiesi iemīlu savus līdzcilvēkus; caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
1. lasījums: Apsolījuma bērni
Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam. Pasaule mūs neatzīst, tādēļ ka tā nav atzinusi Viņu. Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi Viņam, mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir. Bet katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi, tāpat kā Viņš ir šķīsts. Bērniņi, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tāpat kā Viņš ir taisns. Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko jau no paša sākuma, un Dieva Dēls tādēļ ir parādījies, lai izjauktu velna darbus. Ikviens, kas dzimis no Dieva, nedara grēku, jo Dieva sēkla paliek viņā; un viņš nevar grēkot, jo ir no Dieva dzimis. (1. Jņ. 3:1-3, 7-9)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Debesu Tēvs, kas caur Savu Dēlu Jēzu mums esi mācījis pazīt cilvēkus pēc viņu augļiem , es pateicos, ka caur ikdienas grēknožēlu un Tavas mīlestības taisnīguma īstenošanu savā dzīvē, Tu ļauj man būt par Tavu bērnu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Es nožēloju savu tieksmi racionalizēt un attaisnot grēku, un lūdzu Tev piedošanu par manu nemitīgo, tukšo taisnošanos. Caur Tavu Vārdu ļauj man palikt Tavā Dēlā, lai iemīlu savus līdzcilvēkus, kā Viņš mani pirmais ir mīlējis. Dāvā man žēlastību nekaunēties būt par Tavu bērnu, kad Kungs Jēzus nāks otrreiz pasaules Pēdējā dienā, un dari mani līdzīgu Viņam, lai Viņu skatu vaigu vaigā tādu, kāds Viņš ir visā Savā godībā. To lūdzu caur Viņu pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas līdz ar Tevi un Svēto Garu, dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
2. lasījums: Kristības apsolījums
Mēs, kas esam nomiruši grēkam, kā lai mēs vēl dzīvojam tajā? Vai tad jūs nezināt, ka mēs, kas kristīti uz Jēzu Kristu, esam kristīti uz Viņa nāvi? Tā mēs kristībā līdz ar Viņu esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem, arī mēs staigātu jaunā dzīvē. Ja mēs ar Viņu esam savienoti nāves līdzībā, tad būsim ar Viņu savienoti arī augšāmcelšanās līdzībā, zinādami, ka vecais cilvēks mūsos ir līdz ar Viņu krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēcīgā miesa, tā ka mēs vairs nekalpojam grēkam, jo tas, kas nomiris, ir attaisnots un brīvs no grēka. Ja esam miruši līdz ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim līdz ar Viņu, zinādami, ka no mirušiem augšāmceltais Kristus vairs nemirs. Nāve vairs nevalda pār Viņu, jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm ir nomiris grēkam, bet dzīvodams Viņš dzīvo Dievam. Tā uzskatiet arī jūs sevi kā mirušus grēkam, bet dzīvus Dievam Jēzū Kristū. Lai jūsu mirstīgajā miesā vairs nevalda grēks, kas liek paklausīt tās iekārēm! Neatdodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem, bet nododiet sevi Dievam kā tādus, kas no mirušiem darīti dzīvi, un savus locekļus dodiet par taisnības ieročiem Dievam! Grēks vairs nevaldīs pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet gan žēlastībai. (Rom. 6:2-14)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Augšāmceltais Pestītāj, kas nomiri manā vietā, lai dāvātu man Savu dzīvību, es pateicos, ka caur Tavu nāvi un augšāmcelšanos varu saņemt Tavu piedošanu, un caur Kristības ūdens mazgāšanu varu dzīvot atjaunotu dzīvi. Es atzīstu savu vieglprātīgo attieksmi pret Tavu lielo žēlastību, un nožēloju, ka nenovērtēju to. Paliec ar mani, lai varu turpināt savu dzīves ceļu kopā ar Tevi; aicini mani dzīvot Tavu dzīvi, lai neatgriežos dzīvē, kur valda grēks, un dari mani spējīgu dzīvot Tavas žēlastības brīvībā, caur Tevi pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
3. lasījums: Absolūcijas apsolījums
Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid! Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: "Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu. Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs. Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. "Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci. Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis." Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds! (Ps. 32)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Jēzu Kristu, Tavā priekšā visi ir grēkojuši un neviens ar darbiem nevar izpelnīties grēku piedošanu, bet pateicība Dievam, ka vienīgi Tu vari piedot, nepielīdzinot mums mūsu vainu. Es atzīstu, ka mani kauli panīkst, un vaidu cauru dienu, mans spēks izkalst kā zeme vasaras bulā, jo sirds ir viltību pilna. Kungs, dāvā žēlastību godīgi pārbaudīt savu dzīvi saskaņā ar Taviem baušļiem; parādi man manu grēku, lai savā sirdī atzīstu, sajūtu un nicinu to, un, no Tavas žēlastības, dāvā man visu grēku piedošanu un Svētā Gara spēku, ka varu atgriezties, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
4. lasījums: Svētā Vakarēdiena apsolījums
Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicies lauza un sacīja: tā ir Mana miesa, dota par jums, to dariet, Mani pieminēdami. Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami! Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams Viņš nāk. (1. Kor. 11:23-26)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kas esi mums devis nemirstības zāles Svētajā Vakarēdienā – Tava Dēla miesu un asinis, maizē un vīnā, visu mūsu grēku piedošanu un Kristus ķermeņa, Baznīcas, vienību, kas pulcējas ap Tavu altāri – pateicos Tev, ka svētais Mielasts nav tikai privāta lieta, bet vienmēr tiek svinēts visu ticīgo kopībā. Piedod man manu nespēku, kas pārņem, kad Tu aicini mani pie Sava galda. Atgādini man, un maniem ticības brāļiem un māsām, par piedošanas un pestīšanas svētībām, ko Tu pasniedz mums pie Sava galda. Sūti uzticamus mācītājus, kuri brīdinās mūs par mūsu pārkāpumiem, atgādinās par Tavu mīlestību Tavā Dēlā un mudinās saņemt piedošanu, kuru Tu dāvā mums pie Sava galda. Vieno mūs mīlestībā un sadraudzībā ar visiem, kurus Tu esi atpircis un kas nāk kopā ar mums pie Tava galda; caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
5. lasījums: Dzīvības apsolījums
Pat mēs, kas esam dzimuši jūdi, nevis pagānu grēcinieki, zinādami, ka neviens cilvēks nekļūst attaisnots ar bauslības darbiem, bet vienīgi ticībā Jēzum Kristum, esam sākuši ticēt uz Jēzu Kristu, lai kļūtu attaisnoti Kristus ticībā, nevis pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst attaisnots. Ja mēs, kas meklējam attaisnošanu Kristū, paši nu izrādāmies grēcinieki – vai tad Kristus kalpo grēkam? Nē, taču! Ja es no jauna uzceļu to, ko nojaucu, tad es pats sevi padaru par pārkāpēju. Bet caur bauslību es bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā, tādēļ nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus. Un mana dzīve miesā tagad ir ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis Sevi par mani. (Gal. 2:15-20)
PĀRDOMĀ: ko šis fragments tev MĀCA; kādu personīgu PATEICĪBU, GRĒKSŪDZI un LŪGŠANU tas tevī izraisa?
LŪDZ:
Kungs Dievs, kas esi darījis mums zināmu, ka neviens cilvēks nekļūst attaisnots ar bauslības darbiem, bet vienīgi ticībā Tavam Dēlam Jēzum Kristum, Tev pateicību pienesu, ka varu ticēt uz Viņu, lai kļūtu taisnots ticībā, nevis pēc bauslības darbiem. Piedod, ka padaru Tava Dēla nāvi bezjēdzīgu – vēl ļaunāk, nederīgu – kad pievēršos Bauslībai kā pestīšanas līdzeklim. Dāvā manai zemes dzīvei atjaunotu mērķi – dzīvot mīlestībā Tev un saviem līdzcilvēkiem – kā arī pilnīgu pārliecību uz Tavu Dēlu, kurš vienīgais var mani glābt. To lūdzu caur Viņu pašu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas līdz ar Tevi un Svēto Garu, dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniekam žēlīgs. (10 reizes)
Gods lai ir Tēvam ✠ un Dēlam un Svētajam Garam! Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Svētais Dievs, Svētais Visspēcīgais, Svētais Nemirstīgais, apžēlojies par mums.
Ja vēlies noslēgt lūgšanu šeit, pārej uz "Lūgšanas NOSLĒGUMU." >>>
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un ✠ mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. ✠ Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen.
